No vienas puses, ar likumu beidzot tiks nostiprinātas kredītņēmēju tiesības, no otras, — tiek ierobežota iespēja panākt to ievērošanu caur Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) — tā Saeimas pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā interpretē Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists Reinis Bērziņš.
Likuma grozījumi kredītu devējiem izvirza vairākus ierobežojumus attiecībā uz hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ja klients nav pieļāvis būtiskus pārkāpumus (ievērojami kavējis saistību izpildi), banka no viņa nedrīkstēs prasīt ne aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, ne arī papildu ķīlu gadījumā, ja nekustamā īpašuma vērtība ir sarukusi tirgus svārstību dēļ. Ja klients ir apzinīgs, bankai arī būs pienākums izskatīt viņa iesniegumu par atmaksas termiņa pagarināšanu vai valūtas maiņu, savukārt motivēta atbilde šādām pieprasījumam jāsniedz 30 dienu laikā. R. Bērziņš gan bilst — šī norma nebūs efektīva, jo nav noteiktas sekas gadījumā, ja lūgums tiek noraidīts.Negatīvi, viņaprāt, vērtējams arī tas, ka PTAC, saņemot iedzīvotāju iesniegumu, vairs nebūs obligāti jāierosina administratīvā lieta. Grozījumu autori skaidro, ka šādi iecerēts padarīt PTAC darbu efektīvāku, taču Kredītņēmēju apvienības pārstāvis oponē, ka tas ierobežos iedzīvotāju iespējas panākt savu tiesību ievērošanu. No bankām savukārt izskan bažas, ka šie grozījumi var kalpot kā “pamats populistiskiem izteikumiem”, jo, kā uzsver “DnB Nord bankas” filiāļu pārvaldes vadītājs Mareks Bažovskis, grūtības ar kredītu atmaksu tagad pārsvarā ir t. s. spekulantiem, kā arī tiem, kuri iepriekš snieguši nepatiesas ziņas par saviem ienākumiem un kredītsaistībām.Īpaši aktuāls jautājums par kredītņēmēju tiesību aizsardzību kļuva pēc tam, kad pret saviem klientiem masveidā vērsās Aiz-kraukles banka. Bankas rīcību PTAC toreiz novērtēja kā agresīvu komercpraksi, jo klientiem tika uzspiesti netaisnīgi nosacījumi. Toreiz banka lika klientiem izvēlēties no diviem sliktiem variantiem: vai nu maksāt piecus latus par konta apkalpošanu, vai parakstīt jaunu līgumu.
