Pagājušā gada beigās bankas mājokļu iegādei bija izsniegušas kredītus 5,1 miljarda latu apmērā aptuveni 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Atmaksāt kredītu problemātiski pašlaik esot aptuveni 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Finanšu ministrijas darba grupa sagatavojusi priekšlikumus par grūtībās nonākušo mājsaimniecību problēmu risinājumiem saistībā ar to nespēju nokārtot kredītsaistības par mājokļu hipotekārajiem kredītiem.
Darba grupa izveidota, lai nodrošinātu saskaņota rīcības plāna izstrādi tautsaimniecības attīstības veicināšanai un finanšu sektora problēmu risināšanai. Pēdējā laikā masu medijos bieži izskanējuši pārmetumi bankām, kāpēc tās ir tik nežēlīgas — nepalīdz kredītņēmējiem, nepagarina maksājumu termiņus, paaugstina procentu likmes un prasa papildu nodrošinājumu. Lai uzzinātu situāciju Aizkraukles rajonā, “Staburags” devās pie banku filiāļu vadītājiem un noskaidroja viņu viedokli.”Neviena dzīvokļa atslēgu uz mana galda nav”Hipotēku bankas Aizkraukles filiāles vadītājs Raivo Reinvalds:— Situācija finanšu tirgū ir mainījusies visā pasaulē, arī Latvijā. Tajā nevar vainot bankas, jo naudas vērtība visā pasaulē ir sarukusi. Pirms dažiem gadiem veikalā piens maksāja 30 santīmu, un mēs tagad nevaram aiziet uz veikalu un prasīt, lai šo produktu pārdod par tādu pašu cenu. Kā Latvijas pilsonis es pašreizējā situācijā kredītprocentus nepaaugstinātu, bet dzīves realitāte ir citāda. Tas, ka bankas neatbalsta savus klientus, neatbilst patiesībai. Pašlaik ir izveidota darba grupa kredītņēmēju problēmu risināšanai, kuras vadītājs ir mūsu bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tas arī apliecina, ka banka ir ieinteresēta, lai kredītnemaksātāju skaits samazinās. Protams, arī kredītņēmējiem ir jāuzņemas daļa atbildības. Pirms pāris gadiem kredītu varēja saņemt ar samērā viegliem noteikumiem, un šo situāciju izmantoja daudzi neapdomīgi kredītņēmēji. Tie, kuri aizņēmās neapdomīgi — vairākās bankās un lielas naudassummas, tagad ir nelabvēlīgā situācijā.Problēma jārisina trīspusēji: valsts — kredītņēmējs — banka. Ja izdosies rast kompromisu, situācija uzlabosies. Ir jāsaprot, ka krīze ir skārusi arī bankas un arī tām pašlaik nav viegli. Līdz ar to arī jaunajiem kredītņēmējiem ir izvirzītas augstākas prasības nekā pirms diviem gadiem. Ja šādas prasības būtu bijušas tajā laikā, situācija nebūtu tik dramatiska. Izprotot situāciju valstī, banka izvērtē visu grūtībās nonākušo klientu iespējas. Nekādas drastiskas metodes pašlaik nelietojam, un neviena dzīvokļa atslēgu pie manis nav. Banka nav ieinteresēta atņemt nemaksātājam īpašumu. Tiek meklēti dažādi risinājumi, un, ja mēs redzam, ka klients cenšas tikt galā ar problēmu, mēs, cik spējam viņam.Draudu vēstules nesūtaTas, ka maksājumu kavētāju skaits palielinās, ir fakts. Tomēr mēs saprotam, ka daudzi iedzīvotāji zaudē darbu, un tāpēc uzreiz nesūtam draudu vēstules, bet problēmu risinām kopīgi. Tas gan neattiecas uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, pret šādiem klientiem tiks piemērotas sankcijas. Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir palikuši bez darba, banka piedāvā jaunu mikrokredītu programmu, kuru iespējams izmantot sava, lai arī neliela, uzņēmuma veidošanai. Šīs programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredīta saņemšanu neliela biznesa sākšanai vai attīstīšanai. Mikrokredīti paredzēti biznesa projektu realizācijai — investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem — uzņēmumiem ārpus Rīgas, kuros nav vairāk par 10 darbiniekiem un vismaz 51% kapitāla daļu pieder fiziskai personai. Šī programma nav paredzēta lauksaimniekiem, jo viņiem ir citi finansēšanas avoti — Eiropas fondi un subsīdijas, ko mazie privātuzņēmēji nevar saņemt. Mikrokredīta maksimālā summa ir līdz 3000 latiem, fiksēta procentu likme — no 5% līdz 8%, termiņš — līdz pieciem gadiem. Lai saņemtu mikrokredītu aizdevuma nodrošinājums nav nepieciešams. Vēl viens risinājums ir tāds: banka atpērk dzīvokli vai citu nekustamo īpašumu no grūtībās nonākuša klienta un pēc tam viņam to izīrē, tā dodot laiku nokārtot savas finansiālās problēmas. Kad tas ir izdevies, viņš var no bankas īpašumu atpirkt. Tā vēl Aizkrauklē nav gadījies, bet ir iespējams. Nevajag vilcināties“SEB” bankas Aizkraukles filiāles pārvaldnieks Kaspars Sniedzītis:— Bankai pret katru klientu ir individuāla attieksme. Katrs gadījums, kas saistīts ar nespēju veikt maksājumu noteiktajā termiņā, tiek izskatīts atsevišķi. Klientiem, kuriem radušās grūtības, jāsaprot, ka par to laikus jāinformē banka, tad problēmu risināt ir vieglāk un vienkāršāk. Ir iespēja mainīt maksājuma datumu, samazināt pamatsummas atmaksu vai atlikt pamatsummas maksāšanu uz noteiktu laiku. Protams, daudz kas ir atkarīgs no paša kredītņēmēja — cik godprātīgi viņš pildījis savas saistības līdz tam, kad viņu piemeklējušas finansiālās grūtības. Arī pats kredītņēmējs var īpašumu pārdot vai apmainīt to pret mazāku. Banka nav nekustamā īpašuma tirgotāja, nav ieinteresēta atsavināt ieķīlātos īpašumus. Banka Aizkraukles rajonā vēl nav atsavinājusi nevienu īpašumu. Daudz ko noteiks valsts politika. Darba grupas, kura izskatīs, kādas ir valsts iespējas palīdzēt grūtībās nonākušajiem kreditoriem, izveide ir laba ideja. Bet tomēr, ja nemazināsies bezdarbs, situāciju ir grūti prognozēt. Protams, arī mūsu bankā ir pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj pildīt saistības.Ir svarīgi runāt un piedāvāt savu risinājumu “Swedbank” Aizkraukles filiāles vadītājs Uldis Riekstiņš:— Katru problēmsituāciju risinām atsevišķi. Cenšamies klientiem ieteikt, kā rīkoties, uzklausām viņu idejas. Nevar cilvēks atnākt uz banku un teikt — es vairs nevaru jums atmaksāt kredītu, tagad domājiet manā vietā. Ja viņš nāk ar savu ideju, uzklausām un cenšamies rast abām pusēm pieņemamu risinājumu. Svarīgi, lai cilvēks ir gatavs runāt par to. Mēs varam piedāvāt mainīt aizņēmuma valūtu, kas pašlaik ir izdevīgi. Īstermiņa kredītus var apvienot ilgtermiņa kredītā, tas samazina ikmēneša izdevumus. Piemēram, ja jums ir Ego karte, SMS kredīts, patēriņa kredīts un hipotekārais kredīts, mēs visus šos aizdevumus saliekam vienā “grozā”, un ikmēneša maksājumi samazinās. Viena no problēmām ir tā, ka cilvēki nav gatavi atteikties no dzīves kvalitātes, pie kādas viņi ir pieraduši, un dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Iespējams, risinājumu var rast, pārdotdot dārgo džipu un nopērkot lētāku mašīnu vai samainot lielo dzīvokli pret mazāku. Pašiem klientiem jānāk pie mums ar savu ideju. Nevajadzētu arī problēmu novilcināt līdz pēdējam brīdim, bet par to runāt laikus. Banka nebūt nav ieinteresēta atsavināt īpašumus, un līdz šim Aizkrauklē tas nav darīts. Mēs vēlamies nodarboties ar tiešajām bankas funkcijām, nevis ar īpašumu tirgošanu. Labvēlīga attieksmeLaikraksta “Staburags” lasītāja Pētera (vārds mainīts) viedoklis:– Pirms diviem gadiem mana sieva gaidīja bērniņu. Tajā laikā mēs īrējām vienistabas dzīvokli, taču, izanalizējot savu ģimenes budžetu, nolēmām, ka varam atļauties nopirkt dzīvokli kredītā un naudu, ko iepriekš maksājām svešam cilvēkam, novirzīt personīgā dzīvokļa iegādei. Mums ir mazs bērns, turklāt sieva zaudēja darbu, esmu vienīgais ģimenes apgādnieks un arī kredīta maksātājs. Devāmies uz banku, lai izrunātu savas problēmas, un tās attieksme bija labvēlīga. Cilvēki bieži jauc vienā “katlā” visas bankas darbības. Daudzos gadījumos tās var būt nežēlīgas, tomēr lielākoties pret tiem, kuri izvairās no kredīta atmaksas. Savukārt cilvēki, kuri no savām saistībām neatsakās un mēģina rast risinājumu, noteikti saņems bankas atbalstu..
