Neparastu risinājumu centrālapkures katla novietošanai radusi kāda jaunjelgaviešu ģimene. Katls iebūvēts privātmājas sienā, redzama tikai tā priekšējā daļa.
Neparastu risinājumu centrālapkures katla novietošanai radusi kāda jaunjelgaviešu ģimene. Katls iebūvēts privātmājas sienā, redzama tikai tā priekšējā daļa. Tas darīts ērtības labad un naudas ekonomijas nolūkā, lai nav jābūvē centrālapkures krāsns dūmenis.
Nokvēpst griesti, nokvēpst paši
Parasti, māju būvējot, centrālapkures katlam paredz īpašu vietu, taču šajā mājā tas sākotnēji nebija izdarīts. Iepriekšējie iemītnieki bija sildījušies tikai no virtuves plīts.
Kad īpašumu iegādājās tā pašreizējie saimnieki, radās vajadzība izmantot arī ēkas otro stāvu, tādēļ izlēma ierīkot centrālapkuri. Bet kurā vietā likt centrālapkures katlu?
Pirmā ideja — mājas piebūvē. Taču tas nebūtu ērti, jo tad uz katlumāju jāstaigā caur pagalmu — mājas sienā durvis izkalt nevarēja. Turklāt kādēļ sildīt telpu, kurā neviens nedzīvo?
Konsultējoties ar apkures sistēmu speciālistiem, izlēma katlu novietot virtuvē, dūmu izvadīšanai izmantojot plīts skursteni. Tā arī izdarīja, bet jau pirmā ziema parādīja, ka risinājums nav pareizs — liekot krāsnī malku, virtuvē ieplūda dūmi un apkvēpa gan griesti, gan kurinātāji. Arī malku uz virtuvi jānes cauri priekšnamam un hallei, piegružojot trīs telpas.
Izvēlas lētāko variantu
Pārdomājot citas krāsns novietošanas iespējas, vienīgā racionālā šķita tās pārvietošana uz priekšnamu. Tur ērti nest malku un kurināt, arī tvanu no telpas var viegli izvadīt un kurtuvi iztīrīt. Taču radās cita problēma — priekšnamā nav dūmeņa, bet līdz virtuves plīts skurstenim pārāk tālu.
Speciālisti ieteica ierīkot priekšnamā jaunu dūmeni, bet tas būtu visai dārgi. Turklāt tad būtu jālauž priekšnama griesti, līdz ar to sabojājot gan tos, gan mājas vizuālo skatu, ierīkojot tai vēl vienu skursteni.
Te pašiem mājas iemītniekiem ienāca prātā laba doma: iebūvēt krāsni sienā starp priekšnamu un virtuvi. Dūmu izvadīšanai izmanto plīts skursteni, jo nu attālums līdz tam niecīgs. Arī malka vairs nav jānes cauri vairākām telpām. Šis variants arī izrādījās vislētākais, jo nebija jāmūrē jauns dūmenis, vien jāizsit betona sienā caurums.
Flīzes rada podiņu efektu
Sienā ievietoto centrālapkures katlu apšuva ar ugunsdrošu siltumizolācijas materiālu, bet sienu ap kurtuvi noklāja brūnām flīzēm. Tās izvēlējās taisnstūra, radot podiņu krāsns efektu. Flīzes arī noslēpj katlu, un ienācējs pirmajā brīdī to pat nepamana. Tāpat brūni flīzēta grīda pie katla, bet tālāk, iepretim halles durvīm, grīdu klāj baltas flīzes, tādējādi it kā atdalot kurināšanas zonu no pārējās.
Racionāli izmantojot priekšnamu, aiz mājas ārdurvīm, iepretim katlam, no skaidu platēm izveidota malkas glabātava, kur sanes kurināmo visai nedēļai. Skaidu plates aplīmētas brūnganām tapetēm, jo malkas novietne izveidota kurināšanas zonā. Savukārt no pārējās telpas novietni atdala drēbju skapis.
Iebūvējot apkures katlu sienā, novērsta arī dūmu izplūšana telpās. Vilkme kurtuvē ir lielāka nekā iepriekš, līdz ar to dūmu tikpat kā nav. Paredzēts virs kurtuves ierīkot arī ventilāciju, lai pilnībā novērstu dūmgāzu nokļūšanu priekšnamā.
Uz siltas grīdas basām kājām
Ierīkojot centrālapkures sistēmu, dažādi uzlabojumi veikti arī citviet. Piemēram, vannasistabā ierīkota apsildāma grīda. Tās izbūvei nevajadzēja lielus līdzekļus, vien papildus apmēram divdesmit latu, kas tērēti cauruļu iegādei un izlocīšanai.
Grīdas apsildīšana ir vienkārša — virs siltumizolācijas materiāla putuplasta plāksnēm novietotas caurules, kuras pārklātas ar plānu betona kārtiņu, un pēc tam līmētas grīdas flīzes. Caurules pievienotas centrālapkures sistēmai, no tās silst arī grīda.
Iespējams, šādu grīdu nākotnē ierīkos arī priekšnamā, jo ir patīkami staigāt basām kājām pa siltu grīdu.
Pagaidām katla iebūvēšana sienā problēmas nav radījusi. Nākotnē tādas gan iespējamas, ja apkures katls būs jāmaina. Tad daļēji jāizjauc flīzējums. Taču, tā kā apkures katli kalpo daudzus gadus, par to pagaidām var nedomāt.
