Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” līdz janvāra pirmajai pusei aplūkojama tekstilmozaīkas izstāde — ap divdesmit lielformāta un pāris desmitu mazāka izmēra mākslas darbu no auduma.
Pelēkais un tumšais pirmssvētku laiks ir labs fons krāsainajai tekstilmozaīkas mākslas darbu izstādei. Ekspozīcijā ir vairāk nekā desmit autoru darinājumu, Ainas Muzes, Lolitas Sīmanes, Ritas Sīmanes vārds mākslas cienītājiem nebūs svešs.
“Šī ir biedrības “Latvijas tekstilmozaīka” sarūpēta izstāde,” stāsta Dzintra Cepure, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja direktore. “Darbu mūsu izstāžu zālei ir pat nedaudz par daudz, bija grūti visu izvietot. Domāju, tie uzrunās ikvienu, jo īpaši rokdarbnieces, kas varētu smelties iedvesmu patīkamām radošām un meditatīvām nodarbēm garajos ziemas vakaros un, gatavojoties Ziemasvētkiem, vēl paspēt uzburt kaut ko skaistu pašu un citu priekam. Tekstilmozaīkas māksla ir pa spēkam ikvienam, kuram tā interesē.”
Tekstilmozaīka, lai gan ir vismaz 200 gadu sena tehnika, Latvijā vairāk pazīstama pēdējās desmitgadēs. Šajā izstādē redzama tradicionālā pečvorka tehnika, klasiskie raksti, kas veidojas no ģeometriskām formām, sakārtotām fantastiskos rakstos. Tekstilmozaīka kā mākslas veids ir strauji attīstījusies, un tās popularitāte augusi tieši pēdējos divdesmit gados. To izmanto apģērba šūšanai, sadzīves priekšmetiem, interjeru objektiem un ar īpašu vērienu mākslas darbos.
Izstāde Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā būs aplūkojama līdz janvāra sākumam, tās noslēgumā plānota tikšanās ar darbu autorēm.
Uzziņa
Tekstilmozaīka — angļu valodā “patchwork” vai “quilt” — Latvijā pazīstama nesen. Šīs tehnikas vēsture ir sena, sākums tai var būt Ēģiptē, Ķīnā, kā arī Persijas vai Indijas laikos. Tekstilmozaīkas izcelsme un attīstība bija saistībā ar ļaužu vēsturisko migrāciju no Eiropas uz Ameriku labākas dzīves meklējumos. Šie pārceļotāji darināja sadzīvē lietojamus priekšmetus no drēbju atgriezumiem — segas, aizkarus, pārklājus, spilvenus, kā arī apģērbu — vestes, cepures, somas. Dienvidos šie priekšmeti ieguva vairāk dekoratīvu nozīmi, bet ziemeļu apvidos radās jauns tekstilmozaīkas veids — kvilts. Tas arī bija impulss tālākai tekstilmozaīkas attīstībai.
