—Tā kā veselības uzlabošanai man bija nepieciešama nauda, decembra sākumā SIA “Alvstre” kautuvē nolēmu nodot govi.
—Tā kā veselības uzlabošanai man bija nepieciešama nauda, decembra sākumā SIA “Alvstre” kautuvē nolēmu nodot govi. Lai aptuveni varētu prognozēt ieņēmumus, pirms uzpircēju ierašanās govi nomērīja vietējā zootehniķe un secināja, ka govs, kura varētu būt vidējā vai augstākajā šķirā, sver 487 kilogramus. Pēc trim stundām atbrauca uzpircēji, viņi govi novērtēja vidējā šķirā un teica, ka dzīvnieks sverot krietni vien mazāk. Saprastu, ka var mainīties kautiznākums atkarībā no barojuma, bet kā triju stundu laikā var mainīties dzīvsvars? Kad savas šaubas izteicu uzpircējam, gados jaunam darbiniekam, viņš man paskaidroja: ja govs būtu novērtēta augstākajā šķirā, tad viņas svars tiešām būtu 487 kilogrami. Kā to saprast? — neizpratnē jautā Baibas kundze no Kokneses pagasta.
Notikušo skaidrojām pie SIA “Alvstre” īpašnieces Ivetas Strēlnieces:
— Protams, nezinātājam varētu šķist, ka notikusi krāpšana, bet tā tas nav. Acīmredzot Baibas kundze skaidrojumu pārpratusi. Katra barojuma govi mēra ar īpašu lentu un rezultātā nosaka kilogramu skaitu, turklāt no svara atrēķina arī 5% par neizmantotām daļām (ragi, nagi).Tā arī rodas vairāku desmitu kilogramu starpība.
Tajā pašā reizē bijām arī pie Baibas kundzes kaimiņienes. Arī viņas gotiņu pirms mūsu ierašanās nomērīja vietējā zootehniķe. Tā kā gotiņa bija augstākajā šķirā, mērījumi sakrita, un mums nekādas domstarpības neradās.
Dažkārt klientiem šķiet, ka arī cenas nosakām, kā mums pašiem tīk, taču visu noteic tirgus situācija konkrētajā brīdī. Lopu pārdevējiem ne reizi esmu skaidrojusi, kad viņus izdevīgāk pārdot — pēc Ziemassvētkiem līdz laikam, kad govis laiž ganībās, cenas ir visaugstākās.
