A. s. “Latvijas “Krājbanka”” ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un sākusi izsniegt viedkartes.
A. s. “Latvijas “Krājbanka”” ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un sākusi izsniegt viedkartes. Šobrīd viedkartes saņēmuši jau 6,5 tūkstoši “Krājbankas” klientu. Vairāk par to laikrakstam “Staburags” stāsta “Krājbankas” Aizkraukles filiāles pārvaldniece Valentīna Geršebeka.
Kādas viedkartes tiek piedāvātas klientiem vispirms?
Pirmās klientiem tiek piedāvātas “VISA Electron” viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas “Krājbankas” izdotajām “Krājkartēm VISA Electron” un “Online VISA Electron” norēķinu kartēm.
Viedkaršu tehnoloģijas nākotnē aizstās norēķinu kartes ar magnētisko joslu, vēl vairāk paaugstinot maksājumu drošību un klientu ērtības. Turklāt jaunāko tehnoloģiju ieviešana allaž ir bijusi “Krājbankas” uzmanības centrā, ko apliecina 2001. gada oktobrī veiktais pirmais darījums ar viedkarti “Krājbankas” POS terminālā.
Kādi būs nākamie “Krājbankas” darbi viedkaršu klāsta paplašināšanā?
Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, “Krājbanka” šobrīd ir sākusi darbu pie “Maestro” viedkaršu izdošanas. Nākamais posms — kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošībai, bet dos iespējas lietot norēķinu karti daudz plašāk nekā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.
Kartes mikroprocesorā bez norēķinu kartes datiem varēs saglabāt arī dažādus citus datus — klienta personas datus, ziņas par dažādiem klienta izmantotajiem pakalpojumiem. Šāda norēķinu karte vienlaikus var būt arī kluba karte, veikalu atlaižu karte, veikalu tīkla lojalitātes karte, telefona karte, personas identifikācijas karte — atkarībā no tā, kādas funkcijas un kādas programmas būs ierakstītas kartes mikroprocesorā (čipā). Bankai būs iespēja noteikt klientiem neautorizējamo darījumu summu un skaitu, pat katram klientam individuāli, kas nodrošinās klientam un tirgotājam ērtāku un ātrāku norēķinu veikšanu.
Kā jūs prognozējat klientu interesi par viedkartēm?
Nākotnē pieprasījums pēc šī produkta tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā šī produkta neierobežotās iespējas, tā drošību un arī “Krājbankas” tarifus, kas varētu ļoti ieinteresēt un piesaistīt mūsu klientus. Viedkaršu izdošana ir “karstākā” aktualitāte norēķinu karšu biznesā, ko apliecina viedkaršu emisija visās lielākajās Eiropas valstīs.
Kāpēc vispār nepieciešama pāreja uz viedkaršu tehnoloģijām?
Palielinoties norēķinu karšu un tirdzniecības vietu skaitam, pieaug arī karšu viltošanas gadījumu skaits un izkrāpto naudassummu apjoms, tādējādi nodarot zaudējumus bankām un to klientiem visā pasaulē. Lai samazinātu zaudējumus, kuri radušies, izmantojot viltotas norēķinu kartes, kā arī pasargātu klientus no nepatīkamām situācijām, komercbankas daudzās pasaules valstīs saviem klientiem piedāvā viedkartes — norēķinu kartes, kurām par kartes datu glabātāju izmantots mikroprocesors jeb čips.
Viedkartes dati ierakstīti mikroprocesorā šifrētā veidā. Kad klients ar viedkarti veic pirkumu veikalā, termināls vispirms pārbauda šifrētos kartes datus. Ja karte tiek atzīta par derīgu darījuma veikšanai, darījums tiek veikts līdzīgi kā magnētiskās joslas kartēm. Pašlaik Latvijā ir jau vairāk kā 2500 terminālu, kas apkalpo viedkartes, un šim skaitam ir tendence palielināties.
Jaunajām viedkartēm otrajā pusē ir arī magnētiskā josla, lai darījums ar karti varētu notikt pat tad, ja terminālā vai bankas automātā nav čipa lasītāja. Līdz ar to klienti savas norēķinu kartes varēs izmantot veikalos un bankas automātos, tāpat kā viņi to ir darījuši līdz šim. Klienti būs tikai ieguvēji — drošība un iespējas, ko dod viedkarte, ir tā vērtas. Turklāt maksājums ar viedkarti būs arī ātrāks un ērtāks.
Vai viedkaršu apkalpošana veikalos arī kļūs vienkāršāka?
Jā, jo daudzos veikalos, kur pieņem viedkartes, kartes lietotājam vairs nevajadzēs parakstīties uz termināla čeka, bet klienta identificēšanai, veicot pirkumu, tiks izmantots tas pats PIN kods, ko izmanto naudas saņemšanai bankas automātos.
Vai viedkartes ir populāras arī ārvalstīs?
Norēķinu kartes kļuvušas par daudzu cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu gan Latvijā, gan citur pasaulē un laika gaitā šis norēķinu veids kļūst jo populārāks. Ar norēķinu kartēm var samaksāt par pirkumiem vai pakalpojumiem, kā arī saņemt skaidro naudu bankas automātos vai bankās vairāk kā 20 miljonos vietu visā pasaulē.
Pirmās čipkartes nonāca apgrozībā 80. gados, bet tās bija lokālas un darbojās tikai konkrētas valsts teritorijā. Šādu čipkaršu izdošanu pirmā sāka Francija. Taču diemžēl šīs kartes nebija izmantojamas ārpus valsts teritorijas. Savukārt pašreiz spēkā esošais vienotais standarts EMV (Eurocard/MasterCard/VISA) nosaka, ka saskaņā ar EMV standartu izdotās viedkartes jāapkalpo visā pasaulē.
Kā “Krājbankai” līdz šim veicies ar norēķinu karšu izdošanu?
Līdz šī gada 1. oktobrim “Krājbanka” bija izdevusi 218,5 tūkstošus debetkaršu un vairāk nekā 3,5 tūkstošus kredītkaršu. Tikai “Krājbankas” karšu lietotājiem sadarbībā ar “Hansabanku”, “Unibanku”, “Pareksa” banku, Baltijas Tranzītu banku un Nord/LB ir iespējas bez papildus komisijas maksas izņemt naudu 760 bankas automātos visā Latvijas teritorijā.
