Zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lupas nonākuši divu lielāko Latvijas teātru direktori — Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis un Dailes teātra vadītājs Aivars Līnis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu plaši nekomentē. Oficiālā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā divu Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību vadītājus KNAB atzinis par aizdomās turamajām personām. O. Rubenis un A. Līnis tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Abām amatpersonām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Latvijas Televīzijas raidījumā “100. pants” KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uzsvēra, izmeklētājiem noteikti ir argumentēti iemesli, kāpēc tiek piemērots viens vai otrs drošības līdzeklis. To piemērošana esot atkarīga arī no konkrētās lietas izmeklēšanas fāzes. Izmeklēšanas pro-cesā drošības līdzeklis var mainīties, tas var kļūt gan maigāks, gan bargāks, piebilda J. Strīķe.
Viens otru konsultējis
Amata pienākumu veikt aizliegts A. Līnim. Viņa vietā stāsies līdzšinējais teātra tehniskais direktors Andris Vītols. A. Līnis teātrim nedrīkstot pat tuvoties.
KNAB rekomendējis atstādināt arī Nacionālā teātra direktoru, taču KM par to vēl nav lēmusi. KM izveidojusi dienesta pārbaudes komisiju, kas veic pārbaudi par atsevišķiem KNAB vēstulē minētajiem faktiem, pārbaudi pabeigs līdz nākamās nedēļas vidum. “Līdz 2009. gada beigām tiks veikta grāmatvedības pārbaude abos teātros,” piebilst KM pārstāve Dace Vizule.
Ceturtdien, viesojoties Saeimā, kultūras ministrs Ints Dālderis atzinis: iespējams, tuvākajā laikā varētu būt jāsāk jaunu direktoru meklējumi. Kultūras ministrs piebildis, ka viņam par notikušajiem pārkāpumiem abu teātra direktoru darbībā neesot pilnas informācijas. Prettiesiskās darbības ir notikušas ar valsts naudu un mantu, taču, kādos apmēros, KNAB neatklāj.
O. Rubenis no komentāriem atteicies. A. Līnis laikrakstam “Latvijas Avīze” norādījis, ka “arī man KNAB uzdeva jautājumus par teātra saimniecisko darbību, bet neko tuvāku es nedrīkstu teikt”.
Aģentūras LETA rīcībā ir informācija, ka teātru direktori par konsultācijām viens otram maksājuši 2000 latu. Šā gada 22. maijā Nacionālais teātris noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Dailes teātra valdes locekli A. Līni “par teātru darbinieku darba samaksas sistēmas organizēšanu atbilstoši Darba likuma 140. panta 1. daļā noteiktajam”. Šis Darba likuma pants paredz: “Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku.”
Apsūdz vēl kādā krāpšanā
Nacionālā teātra izplatītajā paziņojumā skaidrots, ka “Līnis tika izraudzīts, ņemot vērā viņa ievērojamo un sekmīgo pieredzi Dailes teātra darbībā, kā arī ņemot vērā konsultējamās jomas šauro specifiku, kur Latvijā minētajā jomā kompetentāku speciālistu nav”. Tikusi izvērtēta iespēja piesaistīt starptautiskus ekspertus, bet to prasītā atlīdzība būtu ievērojami augstāka, un šādu līdzekļu teātra rīcībā nebija. “Ir pamats uzskatīt, ka noslēgtais uzņēmuma līgums ir leģitīms un nepieciešams, ņemot vērā apstākli, ka jau pāris mēnešu laikā pēc konsultāciju pabeigšanas teātris jautājumos, kas saistīti ar līguma seku novērtēšanu, var izdarīt aplēses, ka līdzekļu ekonomija, sistēmiski pārejot uz autoratlīdzības līgumu slēgšanu ar radošo personālu gadījumos, kad tas ir iespējams iepriekš praktizētā uzņēmuma līguma vietā attiecīgajā tā daļā, gada laikā veido vairākus desmitus tūkstošu latu,” skaidro Nacionālais teātris. Sanāk, ka savā Dailes teātrī A. Līnis nav spējis darbiniekiem noteikt “summēto darba laiku”, tāpēc noslēdzis par to uzņēmuma līgumu ar Nacionālā teātra valdes locekli O. Rubeni, samaksājot viņam par konsultācijām 2000 latu.
Klajā nācis fakts, ka A. Līnim aizdomās turamā statuss piemērots vēl vienā kriminālprocesā — par 21 tūkstoša latu izkrāpšanu no ES līdzekļiem laikā, kad viņš bija Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā administratīvais asistents. Arī O. Rubenim ir viena kriminālprocesa pieredze. Krimināllietā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā viņš kā bijušais Latvijas valsts Radio un televīzijas centra valsts pilnvarnieks apsūdzēts par amatpersonas bezdarbību, radot zaudējumus valsts uzņēmumiem.
