Šajā mācību gadā par Aizkraukles rajona skolu koru virsdiriģentu sāka strādāt Eduards Grāvītis, un viņa pirmais uzdevums bija tikties ar katru kolektīvu, lai izvērtētu situāciju.
Šajā mācību gadā par Aizkraukles rajona skolu koru virsdiriģentu sāka strādāt Eduards Grāvītis, un viņa pirmais uzdevums bija tikties ar katru kolektīvu, lai izvērtētu situāciju. Novembra sākumā virsdiriģents to arī paveica.
Eduards Grāvītis iepazina Aizkraukles rajona skolu direktorus, dziedātājus, diriģentus un koru darba apstākļus. Virsdiriģents izstrādāja arī savus priekšlikumus, kā uzlabot katra kora sniegumu.
— Ir skolas, kurās kolektīviem ir labi apstākļi mēģinājumiem. Tad arī diriģents var strādāt veiksmīgāk. Savukārt dažās skolās ir daudz dziedātāju, bet korim neērti mēģinājumu laiki. Nereti dažās klašu grupās kora dziedāšanas vispār nav. Nevar prasīt, lai skolā būtu 5. — 9. klases koris, ja bērni nav dziedājuši 2. un 3. klasē, — saka Eduards Grāvītis.
Paraugs citiem
Labi darba apstākļi ir A. Upīša Skrīveru vidusskolā, bet pārējās kora mēģinājumiem pietrūkst diezgan daudz stundu. Ja nekas nemainīsies, labākus rezultātus nevar gaidīt.
Tomēr Eduards Grāvītis atzīst, ka Aizkraukles rajona skolās ir bagātas koru tradīcijas. Tādas saglabājušās arī M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā, kura pirms pieciem gadiem bija paraugs citām izglītības iestādēm. Tāpēc virsdiriģenta vēlējums ir turpināt ilggadējās diriģentes Staņislavas Kalniņas iesākto darbu un no jauna izveidot skolēnu jaukto kori. Šāds koris nepieciešams arī I. Gaiša Kokneses vidusskolā.
Labākā akustika
Labi kolektīvi strādā arī Neretas vidusskolā. Turklāt tur ir zāle ar vislabāko akustiku visā rajonā. Eduards Grāvītis domā, ka nākotnē šajā skolā varētu notikt koru skates. Mērķtiecīgu direktoru, kurš vēlas izvērst dziedāšanas tradīciju viņš sastapis Daudzeses pamatskolā. Šobrīd Daudzeses pamatskolā darbojas divi kori. Labvēlīgi apstākļi skolēnu pašdarbībai radīti Odzienas pamatskolā. Arī citās izglītības iestādēs ir daudz pozitīva.
Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane piebilst, ka skolu kori ir jūtami sasparojušies. Ir ļoti daudz labu dziedātāju, bet vēl daudz darba, lai skolēnos atraisītu vēlmi un prasmi dziedāt.
— Bērniem dziedāt mācu jau 15 gadu. Pats galvenais, lai viņiem būtu vēlēšanās to darīt, jo pārējo var panākt ar darbu. Manā praksē bijuši tikai divi gadījumi, kad bērns tā arī nesāk dziedāt. Mums visiem kopā jāstrādā, lai skolēniem nezustu šī vēlēšanās, jo sen pierādīts, ka dziedāšana izkopj ne tikai muzikālās dotības, bet arī cilvēka dvēseli. Lai arī par ko bērns kļūst nākotnē, mūzika viņam dod ļoti daudz, — stāsta Aizkraukles rajona virsdiriģents.
Dziesmas par Daugavu
Tagad koristi gatavojas Aizkraukles rajona dziesmu svētkiem “Daugav” abas malas mūžam nesadalās”, kuri notiks nākamā gada 27. maijā Koknesē. Gandrīz viss repertuārs jau zināms, un tajā ir vairāku Latvijā populāru komponistu dziesmas par Daugavu un visu skaisto šajā novadā, kā arī latviešu tautasdziesmas.
Kori gatavojas svētkiem jau kopš rudens, notiks arī astoņi kopmēģinājumi. Pirmais būs 20. janvārī 2. — 4. klases koriem Aizkraukles pilsētas sākumskolā.
Eduards Grāvītis cer, ka Aizkraukles rajona dziesmu svētki atkal varētu notikt arī Staburaga pagasta Vīgantē. Tomēr pagaidām tas nav iespējams, jo uz šo pašvaldību ved ļoti slikts ceļš.
Fakts.
Šajā mācību gadā Aizkraukles rajona skolās ir 25 kori. Neviena kora šobrīd nav Valles vidusskolā, Kurmenes, Mazzalves un Zalves pamatskolā.
