Burtnīciņa saglabājusies no tiem laikiem, kad dibinājās vīru koris “Staburags” un pirmais kora vadītājs un diriģents bija Artis Kumsārs.
Burtnīciņa saglabājusies no tiem laikiem, kad dibinājās vīru koris “Staburags” un pirmais kora vadītājs un diriģents bija Artis Kumsārs.
Pāršķirstot nodzeltējušās, lietus un vēju skartās lapiņas, redzams, kādas dziesmas toreiz dziedāja vīru koris “Staburags”, kultūras nama vokālais ansamblis un Pļaviņu HES vokālais ansamblis.
Te varam atrast pat trīs toreizējai Stučkas pilsētai veltītu dziesmu jeb himnu tekstus! Tās bija veltītas pilsētas 10 gadu jubilejai.
Pirmo divu dziesmu tekstu sacerējis skolotājs Pēteris Stalidzāns (pseidonīms Pēteris Vētra). Neatceros, kas sacerēja melodiju “Stučkas meitenei”, bet “Gaismas pilsētai” mūziku uzrakstīja skolotāja Ruta Ziemele, kura bija kultūras nama vokālā ansambļa vadītāja. Konkursā šo dziesmu izvirzīja dziedāšanai Latvijas televīzijā. Braucām uz Rīgu, kur no Pionieru pils notika tiešraide par Stučkas pilsētu.
Trešās dziesmas teksta autori ir Dzidra Plezere un Voldemārs Zakss, bet melodijas autors — komponists R. Kalve no Lielvārdes. Šo dziesmu iestudēja jauktais koris, bet to neizvirzīja dziedāšanai televīzijā.
Sakarā ar Aizkraukles pilsētas 35 gadu jubileju atcerēsimies arī šo vēsturi. Būtu labi, ja koru un ansambļu dalībnieki uzrakstītu savas atmiņas. Varbūt saglabājušās šo dziesmu notis? Lai veicas jauno dziesmu sacerētājiem, komponistiem un izpildītājiem!
Pēteris Vētra
Stučkas meitenei
Pāri galvai debess zila,
Vēji jūru bangās jauc.
Senas teiksmas glabā sili,
Darbs uz jaunu slavu sauc.
Namiem augstu ceļas spāres,
Gravās anemones zied.
Smaržu pilnas tavas āres
Dzidrām bērnu balsīm dzied.
Vakars dienu satin krēslā,
Draiskie vēji birzī snauž.
Rokas, kuras namus cēla,
Tagad tavus matus glauž.
Zvaigznes sabirst tavā jūrā,
Viļņi pārstāj deju diet.
Tik no tava lielā pūra
Nebeidz gaisma ciemos iet.
*
Pēteris Vētra
Gaismas pilsētai
Kur Spīdola kopā ar Lāčplēsi gāja
Un atvaros zaigoja Aizkraukles pils,
Pie Daugavas varena gaismas pils stājās,
No dzelmes to pacēla strādnieku cilts.
Piedz.:Audz, pilsēta jaunākā Daugavas krastā,
Un pasaulei gaismu kā brīnumu nes!
Pie Pļaviņu jūras, kur vieta tev rasta,
Te laimei un rītdienai dzīvojam mēs.
Te turbīnu dunoņa ikdienu aijā,
Un pakalnos putaini avoti irdz,
Mirkst ūdeņos ievas, peld mākoņi maijā,
Bet nemierā vienmēr te cilvēka sirds.
Aug daudzstāvu nami, šalc birztalās vēji,
Daudz skaistāku uzvaru nākotne dos.
Pēc raženas dienas dziest uguņi vēlu,
Par pilsētu celtnieki nomodā būs.
*
D. Plezeres un V. Zaksa vārdi
R. Kalves mūzika
Mana pilsēta — Stučka
Māmuļas Daugavas krastā
Jauna skaistule stāj,
Viļņus auž Spīdolas rakstā,
Gaismas dzintaru krāj.
Piedz.: Stučka, Stučka, mana pilsēta,
Audzi liela, esi laimīga!
Skaistules mirdzošās acis
Upes spogulī viz.
Kas viņai labdienu sacīs,
Sirdi pazaudēs drīz.
Stučka tai dāvājis vārdu,
Valdājs spēku tai dod,
Rītdienas sapni sev kādu
Veido pati un rod.
Jaunceltņu rokas māj tālēs,
Jauna pilsēta zied,
Gadsimtiem ilgi tā stāvēs,
Tālu nākotnē ies.
