Esmu ievērojusi, ka laikrakstā “Staburags” reizēm rakstīts par zelta kāzām. Arī maniem vecvecākiem šīgada Līgo svētkos, 23. jūnijā, bija šāda jubileja.
Esmu ievērojusi, ka laikrakstā “Staburags” reizēm rakstīts par zelta kāzām. Arī maniem vecvecākiem šīgada Līgo svētkos, 23. jūnijā, bija šāda jubileja.
Vecmāmiņa ar vectēvu iepazinās 1954. gadā un bija kopā trīs mēnešus, tad nolēma apprecēties. Toreiz omītei bija 19, bet vectēvam — 24 gadi. Viņi mums, mazbērniem, daudz stāstīja par savu jaunību, tāpēc zinu, kā viņi iepazinās un iepatikās viens otram.
Tolaik mana vecmāmiņa strādāja Kalkūnu zīdaiņu namā par medicīnas māsu. Vectēvs stāstīja, ka viņa bija maza, “formīga” un ļoti jauka meitene, turklāt arī skaista, tāpēc patika daudziem. Vecmāmiņai ir trīs vārdi — Lidija, Inta un Inese, mīļākais no tiem — Intiņa.
Mans vectēvs Aleksejs bieži pavadīja laiku kopā ar draugiem un iegriezās arī tur, kur strādāja Intiņa. Vectēvam iepatikās jaukā, mīļā Intiņa. Viņa bija īsta latviete, augusi latviešu ģimenē, bet vectēvs — krievu tautības puisis. Gan Intai, gan Aleksejam bija savas “otrās pusītes”, turklāt vectēvam toreiz bija draudzene, kura bija ļoti iedomīga un satikās tikai ar tiem, kuri augstāk par majoru. Vectēvam pat radās iesauka — Majors, lai gan viņš tāds nebija.
Vectēvs stāstīja, ka viņi draugu lokā sēdēja un viņa toreizējā draudzene stāstīja, kādi tik kavalieri viņai bijuši. Mana vecmāmiņa, būdama latviete, krievu valodu slikti saprata, tāpēc apsēdās uz palodzes un vienkārši lielām acīm lūkojās te Aleksejā, te viņa draudzenē. Tad arī Aleksejs pamanīja, ka Inta viņu vēro, puisis ieskatījās Intā un saprata, ka meitenē ir kas tāds, kā nav nevienā citā!
Kāds atgadījums izšķīra šo pāri, un vecāmāte ar vectēvu sāka satikties. Kāzas bija ļoti vienkāršas. Draugu pulkā bija sagaidīti Jāņi un nosvinēta laulību reģistrācijas diena.
1960. gadā Aleksejs teica Intiņai, ka cels māju. Toreiz viņi mita nelielā dzīvoklītī kopā ar divām meitiņām — vecāko Irēnu un jaunāko Ritu.
Tagad mani vecvecāki dzīvo savā mājā Pļaviņās, kuru vectēvs uzcēla, kaut arī trūka naudas. Omīte smej, ka viņa “attecēja” pie vectēva kā Aiviekste, kura ietek Daugavā, jo viņa dzimusi pie Aiviekstes, bet vectēvs — pie Daugavas.
Intiņai un Aleksejam ir divas meitas, ar kurām viņi ļoti lepojas, pieci mazbērni — četras mazmeitas un mazdēls. Mazbērni ļoti mīl savus vecvecākus un tikpat cieši ir mīlēti.
Šogad zelta kāzas svinējām reizē ar Jāņiem. Šajos svētkos iztikām bez Līgām, Jāņiem un ugunskura, aizmirsām par alu, jāņusieru un papardes ziedu. Mums bija brīnišķīgas svinības — zelta svētki, mīlestības, gaišuma un saules pilni!
Anna, Intas un Alekseja mazmeita
