“Ir labi, ja vari uzkrāsot lūpas un iziet cilvēkos,” atzina psiholoģiskā atbalsta grupas dalībnieces, kuras pulcējās uz pirmo šīs sezonas tikšanos Aizkraukles sociālajā centrā. Ar dāmām runāja psiholoģe Vēsma Sīpola.
“Ir labi, ja vari uzkrāsot lūpas un iziet cilvēkos,” atzina psiholoģiskā atbalsta grupas dalībnieces, kuras pulcējās uz pirmo šīs sezonas tikšanos Aizkraukles sociālajā centrā. Ar dāmām runāja psiholoģe Vēsma Sīpola.
Psiholoģiskā atbalsta grupa sievietēm invalīdēm Aizkrauklē sāka darboties jau pērn, un tajā patlaban ir desmit dalībnieču no Aizkraukles un Skrīveriem. Grupas darbu koordinē sociālā darbiniece Mārīte Možeiko.
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile atzīst, ka invalīdēm tā ir iespēja dalīties izjūtās, būt domubiedru pulkā. Sievietes, kuras bija ieradušās, nosauca katra savu iemeslu, kādēļ vērts šurp nākt. “Šīs tikšanās ir izraušanās no savas nelaimes”, “Ir svarīgi apzināties, ka neesi viens”, “Slimnīcā redzi tikai slimos, te nākam runāt, kā gūt spēku,” “Šī ir tā reize, kad vari uzkrāsot lūpas un iziet sabiedrībā”. Sievietes teic, ka daudz runā par invalīdu integrēšanos sabiedrībā, bet vairāk vajadzētu domāt, lai līdzcilvēki saprot invalīdus.
Sievietes saņēma padomus drūmā laika radītās depresijas pārvarēšanai. Viena no atziņām: “Jo es varu iedegt gaismu visos istabas stūros un zīmēt savu zvaigžņu karti.
