Piektdien, 23. jūlijā, pirmajā vizītē Aizkrauklē ieradās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.
Piektdien, 23. jūlijā, pirmajā vizītē Aizkrauklē ieradās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Tiekoties ar Aizkraukles rajona uzņēmējiem, ministrs atzina — iestāšanās Eiropas Savienībā nesusi ne tikai labo vien, dažās jomās esam pārspīlējuši.
Uz tikšanos Aizkrauklē bija ieradušies arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes pārstāvji. Ministrs tikās arī ar VID Aizkraukles nodaļas darbiniekiem un pārrunāja aktuālākos jautājumus. Aizkraukles uzņēmēji tikšanās laikā uzdeva daudzus ar uzņēmuma vadību saistītus jautājumus un izteica ierosmes, ko vajadzētu mainīt likumdošanā un VID darbā.
“Līdz šim VID vairāk bijis represīvs dienests, bet tam jākļūst par uzņēmēju partneri,” uzskata finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. “Arī jauno VID ģenerāldirektoru esmu lūdzis darbā ievērot principu — vairāk palīdzēt, mazāk sodīt, tomēr arī likums jāievēro. Jādomā, lai godīgie uzņēmēji neciestu, taču nevar atcelt visas pārbaudes un kontroles sistēmu.”
Uzņēmēji ieteica pilnveidot VID konsultantu darbu, jo visā Latvijā šis pakalpojums ir diezgan zemā līmenī. Jakāna kungs uzskata, ka konsultēšanai jābūt centralizētai, un šo kārtību arī cenšas ievērot. Vietējie konsultanti sniedz padomu tikai ikdienišķās lietās, bet ir svarīgi, lai arī pašam konsultantam būtu kam pajautāt sarežģītos jautājumus.
Uzņēmēji ieteica pārskatīt stingrās uzskaites pavadzīmes rēķina izmantošanas lietderību, jo kaimiņvalstīs tādu dokumentu neizmanto. “Tas ir iespējams, bet šo kontroles sistēmu nevar mainīt jau līdz nākamā gada 1. janvārim, jo patlaban nav nekā cita, ko likt vietā,” saka finanšu ministrs.
Uzņēmēji izteica neapmierinātību arī ar to, ka ik gadu pieņem jaunus kases aparātu lietošanas noteikumus, kas nepieļauj iepriekšējās kases sistēmas izmantošanu. Tie uzņēmumam ir tēriņi, bez kuriem varbūt varētu iztikt.
Atbildot uz aizkraukliešu jautājumu par izmaiņām nodokļu likmēs, ministrs paskaidroja, ka šogad tādas nav plānotas. Savukārt nākotnē paredzēts samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Tā varētu būt 12,5 procenti, bet līdz ar to atcels līdzšinējos atvieglojumus. “Latvija strauji attīstās, tomēr mēs nevaram atļauties vairāk par iespējamo. Naudu vajag skolotāju algām, pabalstiem, tāpēc nākamgad varējām atļauties tikai vienu — vai nu palielināt minimālo algu vai paaugstināt neapliekamā iztikas minimuma likmi. Izvēlējāmies otro, un nākamgad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks par pieciem latiem lielāku summu. Tam nākamgad līdzekļi būs,” sola Oskars Spurdziņš.
Ministrs un Aizkraukles uzņēmēji bija vienisprātis, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija dažās jomās “aizskrējusi vilcienam pa priekšu”, dažviet pārspīlējot.
