Pļaviņiete Lāsma (uzvārds redakcijai zināms) veikalā “Kļavas” Pļaviņās, Daugavas ielā 123, nopirka kārbiņu konservu “Šprotes eļļā”. Liels bija pircējas pārsteigums, kad kārotās maltītes vietā zobos šņirkstēja smiltis.
Pļaviņiete Lāsma (uzvārds redakcijai zināms) veikalā “Kļavas” Pļaviņās, Daugavas ielā 123, nopirka kārbiņu konservu “Šprotes eļļā”. Liels bija pircējas pārsteigums, kad kārotās maltītes vietā zobos šņirkstēja smiltis.
Zivis šņirkst zobos
— Uz kārbiņas rakstīts “Šprotes eļļā”, bet, manuprāt, pareizi būtu nosaukt par šprotēm smiltīs, — stāsta pircēja. — Ēdot zivīm ir zemes garša un zobos šņirkst smilšu graudi. Līdzīga bija arī iepriekš pirktā reņģu kārba.
Smilšainās zivis Lāsma aiznesa uz veikalu, kur pārdevējas bezpalīdzīgi plātīja rokas — zivju konservus veikalā neražo, tikai pārdod. Turklāt veikala vadība tos pērk nevis tieši no ražotāja, bet vairumtirdzniecības bāzēs.
Neveiksmīgā pircēja nolēma par nekvalitatīvo produktu ziņot tā ražotājam, taču uz kārbas nekur nebija norādīta ne adrese, ne tālruņa numurs.
— Rakstīts vienīgi, ka produkts izgatavots SIA “Melnsils” Latvijā, — stāsta pļaviņiete.
Brāķis gadās
“Staburags” noskaidroja, ka SIA “Melnsils” ir Talsu rajona Melnsila ciemā un tiešām ražo gan “Šprotes eļļā”, gan citu veidu zivju konservus. Firmas lietvede Ilva Kalniņa skaidro, ka smiltis kārbā varētu gadīties, jo zivis mēdzot uzturēties tuvu jūras dibenam.
— Zivis dzīvo tuvu smiltīm un, ar trali zvejojot, izvelk gan zivis, gan smiltis, — stāsta Ilva Kalniņa. — Zivis mazgā un tīra, bet smiltis sakrājas zvīņās un žaunās, no kurienes tās izskalot ir ļoti grūti. Tādēļ reizēm var gadīties, ka zivtiņām jūtama zemes garša. Ja tā ir, mēs ļoti atvainojamies un lūdzam pircēju ar mums sazināties — zaudējumu noteikti kompensēsim.
Nav gan skaidrs, kā lai pircējs to izdara, ja uz kārbas nav ne firmas adreses, ne tālruņa numura.
Iespējams viltojums
Firmas “Melnsils” lietvede arī bilda, ka var gadīties viņu ražotās produkcijas viltojums — negodīgi indivīdi cenšas iedzīvoties, izmantojot “Melnsila” vārdu.
— Dzirdēts ne mazums gadījumu, kad Latvijā vilto pārtikas produktus. Iespējams, arī mūsu ražotos zivju konservus kāds mēģina viltot, — spriež Ilva Kalniņa.
Lai noskaidrotu, vai Lāsmas pirkums nav viltojums, salīdzinājām “Melnsila” Pļaviņās nopirktās šprotu kārbas etiķetes un uz vāka iespiesto marķējumu. Vizuāli atšķirības nemanījām. Šprotes pamēģinājām arī garšot, salīdzinot divu vienādu kārbu saturu. Smiltis zivīs gan nejutām, tomēr vienas kārbas saturs pēc garšas, smaržas un arī vizuāli atšķīrās no otras, lai gan pamatīgai pārbaudei būtu nepieciešama ekspertīze, kas ir citu iestāžu kompetencē.
Uz Eiropu ar sliktu preci
Vēlējamies arī noskaidrot, kur veikala “Kļavas” sagādnieki pirkuši nekvalitatīvās “Šprotes eļļā”. Pārdevēja telefonsarunā skaidroja, ka zivju konservi pirkti Jēkabpilī, vairumtirdzniecības bāzē “Niko”. Dīvaini, bet, sazinoties ar šo bāzi, saņēmām atbildi, ka veikals “Kļavas” šādu produkciju bāzē nav pircis. Turklāt bāzes darbinieki apgalvoja, ka par smilšainām zivīm vairumtirgotājiem neviens līdz šim neesot sūdzējies.
Iespējams, bāzes darbinieki kļūdās un konservi tiešām pirkti šajā bāzē. Varbūt kļūdās veikala pārdevēja, un preci pļaviņieši saņēmuši citviet, nevis Jēkabpilī.
Galu galā nav redakcijas uzdevums skaidrot, kurš, no kā un ko pircis. Pircējam no tā vieglāk nekļūs, un smilšainās zivis ēdamās nepārvērtīsies. Izbrīna vienīgi fakts, ka laikā, kad zivju pārstrādātāji un tirgotāji izmisīgi cīnās par vietu pašmāju tirgū, gatavojoties vēl lielākai konkurencei Eiropas Savienībā, veikalu plauktos nonāk nekvalitatīvs produkts, turklāt “Šprotes eļļā”, kas iecienītas ne tikai Latvijā, bet arī tuvās un tālās ārzemēs.
