Starptautiskais P. Čaikovska klaviermūzikas jauno pianistu konkurss, kas notika Koknesē, septiņgadīgajai secietei Amandai Esterei Reimartei pērn bija visnozīmīgākais notikums. Meitene pirmo reizi piedalījās tik lielā sarīkojumā. Lai arī līdz atzinībai šoreiz pietrūka tikai viena punkta, tas noteikti ir būtisks solis tālākajā izaugsmē.
Piecām minūtēm
vingrinās pusgadu
Amanda Estere mācās Seces pamatskolā 1. klasē, bet Aizkraukles mūzikas skolā — otro gadu. Viņas skolotāja ir Inga Strazdiņa — Hohlova. Katram konkursantam bija jāatskaņo divi darbi, un tos meitene sāka apgūt jau jūnijā. Piecu minūšu sniegumam bija vajadzīgs pusgada darbs.
Ar Amandu Esteri un viņas māmiņu Dzintru tiekos pēc konkursa, kad emocijas par piedzīvoto vēl ir spilgtas. Dzintra atzīst, ka viņa noteikti bija uztraukusies vairāk nekā meita. Amanda Estere teic, ka viņu ļoti iepriecinājusi skolotājas Ingas dāvana pirms nozīmīgā brīža — rotaļu lapsiņa. Meitene vairāk domājusi par to, nevis par klavierspēli.
Skolotāja Inga Strazdiņa — Hohlova savu skolnieci raksturo kā dzīvespriecīgu, atklātu un čaklu meitenei. Viņai ir muzikālās dotības, ko jāturpina izkopt. Konkurss tam bija lielisks stimuls.
Sarunā ar Amandu Esteri un viņas māmiņu mums pievienojas arī meitenes klases audzinātāja Spodra Skudra. Viņa atzīst, ka Amanda Estere ir zinātkāra, disciplinēta un gudra skolniece, kura ātri paveic visus uzdevumus, turklāt mācībās labprāt palīdz arī citiem bērniem.
Jācep kartupeļu pankūkas
Izraugoties papildu nodarbošanos abiem saviem bērniem, Dzintrai bijis vienalga, ar ko katrs nodarbojas — sporto, apmeklē mūzikas vai mākslas skolu. Galvenais, lai ar kaut ko aizraujas. Seciete bieži vien novērojusi, ka bērni, kuriem ir papildu nodarbes, ir motivētāki un organizētāki.
— Izvēle par labu mūzikas skolai radās pati par sevi. Dēls Aivis Vigo vēlējās apgūt flautas spēli un arī apmeklē Aizkraukles mūzikas skolas 2. klasi, kā arī mācās ģitāras spēli turpat Secē. Bērnībā mums mājās bija klavieres, bet tā nopietni es nespēlēju. Tomēr gribējās, lai viens bērns izvēlas šo mūzikas instrumentu. Amanda Estere neiebilda, un citu vēlmju viņai nebija. Izrādījās, ka tas viņai arī labi padodas. Liels nopelns ir arī skolotājai Ingai. Viņa ir stingra un prasīga, bet arī tāda, kura bērnam iedveš pārliecību par sevi un atbalsta, — saka Dzintra.
Arī ikdienā ārpus mūzikas skolas stundām daudz jāspēlē, jo pirksti jāvingrina. Dzintra stāsta, ka apkārtējie pie tā jau pieraduši. Kaimiņi zina — ja no blakus dzīvokļa atskan mūzikas instrumentu skaņas, ir septiņi rītā. Reiz pat aizgulējušies, jo mājā valdījis klusums. Bērnu muzicēšanai seko līdzi arī ģimenes suns. Viņš gaudo līdzi mūzikas skaņām, bet dara to tikai tad, ja nots nospēlēta pareizi. Skaidra lieta — neies taču šķībi “dziedāt”!
Māsai un brālim izveidojusies veselīga konkurence. Pienāk brīdis, kad viens negrib atpalikt no otra un abi sacenšas. Tad esot arī vieglāk tikt pāri tam, kad neko negribas darīt. Ar Amandu Esteri, piemēram, mamma daudz ko var sarunāt, solot izcept kartupeļu pankūkas. Pat konfekšu meitenei nevajag.
Grūtums aizmirsts
Lai arī cik liela dažkārt būtu vecāku vēlme dot saviem bērniem labu izglītību, tas ir liels darbs, īpaši, ja izraudzītā skola ir citā pilsētā. Šajā mācību gadā nodarbības mūzikas skolā notiek trīs reizes nedēļā. Dzintra atzīst, ka skolotāji ir ļoti atsaucīgi un izprot audzēkņu iespējas. Stundas izkārtotas tā, lai bērni varētu tās apmeklēt ērtākajā laikā.
— Viegli nav, jo reizēm pārbraucam mājās tikai vēlu vakaros. Tomēr, kad redzi, kā bērni izaug un attīstās, viss grūtums aizmirstas. Šķiet, vēl nesen viņi nemācēja neko, bet tagad jau dara tādas lietas! Kad ieej ikdienas “sliedēs”, vienkārši dari, kas jādara, un nedomā, ka šodien ir slikts laiks un nekur negribas braukt, — stāsta seciete.
Tad jau jādibina ģimenes ansamblis! Par to Dzintra pasmaida. Pati dažkārt brīnoties — kur vecākiem tik muzikāli bērni radušies? Radošuma šajā ģimenē netrūkst. Tētis Ivars ir galvenais ģimenes apgādnieks un atbalstītājs, tomēr iesaistoties visos procesos. Savukārt Dzintra ir dabaszinību, ģeogrāfijas un mājturības skolotāja Seces pamatskolā. Lai arī ģeogrāfija šķiet tuvāka, viņai padodas arī rokdarbi. Kad tuvojas kādi lielāki svētki, viss skolas kolektīvs, Dzintras mudināts, veido dekorācijas. Skolotāja atzīst, ka tādējādi var “nošaut divus zaķus” — izgreznot skolu un ikvienu iesaistīt šajā darbā. Vajag, lai ir lēti, ātri un efektīvi. Viņai patīk netradicionālas lietas. Idejas var noskatīt daudz kur, bet veikums ir pašu.
Visa Sece lakatos
Dzintra savas prasmes nodod ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tagad, piemēram, vai visas Seces sievietes speciālā tehnikā gatavo lakatus.
— Apguvu šo interesanto tehniku kursos. Lakats top uz speciāli izveidotas kartona plāksnes un ir gatavs sešu stundu laikā. Sākumā domāju, vai kāds gribēs to darīt, bet piedāvāju, un daudzas ieinteresējās. Tagad galdniekam pasūtījām papildu plāksnes, jo visām vajag strādāt. Pat rinda izveidojusies, — smaida Dzintra.
Jauno gadu Dzintra ar ģimeni sagaidīja labām domām. Turklāt šogad viņas audzināšanā ir 9. klases skolēni, kuri pēc dažiem mēnešiem beigs skolu. Tā ka noskaņojums ir arī mazliet apcerīgs.
