Pagājušajā nedēļā, zemkopības ministram Jānim Dūklavam viesojoties Kokneses novadā, notika stundu ilga saruna ar gados jauno zemnieku saimniecības “Rosmes” īpašnieku Raiti Unguru, Pļaviņu novada Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Iesalnieki — 1” saimnieku Ansi Saliņu un citiem jaunajiem zemkopjiem. Ministrs runāja par vairākām mūsu reģionam un lauksaimniecībai kopumā aktuālām tēmām.
Interesē muižas mežs
Viens no jautājumiem ministram bija par Vecbebru muižu. Tā agrāk bija Vecbebru biškopības un dārzkopības skola, varbūt ministrijai būtu iespēja tajā izvietot kādu iestādi vai citādi ēku ņemt savā pārziņā? Atbilde nebija iepriecinoša. Ministrijas pārziņā Latvijā ir daudz līdzīgu objektu, piemēram, medību pilis. Cits jautājums par muižai piekrītošo meža platību. Tā šobrīd ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldībā, un likums neparedz šādu īpašuma daļu nodošanu pašvaldībai. Diskusija ir par aptuveni 50 hektāriem meža. Šonedēļ Ministru kabineta sēdes kārtībā bija iekļauts jautājums — valsts nekustamo īpašumu “Riemeru — Silavu meži” no Izglītības un zinātnes ministrijas nodot Zemkopības ministrijas valdījumā. Ja lēmums būs pozitīvs, tas savukārt atvieglos īpašuma nodošanu Kokneses novada pašvaldībai.
Pieļauj nekārtības
Turpinot tēmu par pašvaldības īpašumiem, zemniekus uztrauc aizaugusi, neapstrādāta zeme, kas šobrīd pieder pašvaldībai vai valstij. Ministrs, to komentējot, teica, ka pašvaldību zemes jautājums jārisina uz vietas, bet valsts zemes jautājumā līdz šim neskaidrību nebija, to var iznomāt un apstrādāt. Citādi ar rezerves fonda zemi, kuru valsts patur gadījumiem, ja nāktos kompensēt kādā projektā atņemto nekustamo īpašumu, kā arī valsts zemes reformas vajadzībām. Kā norādīja zemnieki, šos zemesgabalus pašvaldības nav tiesīgas iznomāt, bet ar laiku platības aizaug, bojājas meliorācijas sistēmas. Lai gan sistēma ir kopīga gan privātīpašumā esošajai, gan valsts zemei, nesadarbojoties, šajā gadījumā — neapstrādājot valsts zemi, sistēma bojājas. Ministrs nosauca konkrētu piemēru: Carnikavas novadā meliorācijas grāvis ir ļoti daudzu īpašumu teritorijā, un katrs var ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Lai šādu absurdu situāciju nepieļautu, pašvaldība vēlas mainīt saistošos noteikumus. Spēkā esošie likumi valstī nav elastīgi, tādēļ tuvākajā laikā likumos jāveic grozījumi.
Lietpratējs pirks tik un tā
Katru konkrētu gadījumu, arī saistībā ar zemes īpašumiem Pļaviņu novadā, par kuriem ministram jautāja “Iesalnieku — 1” saimnieks Ansis Saliņš, zemkopības ministrs ieteica risināt tieši ar atbildīgo personu ministrijā vai tās pakļautībā esošajā iestādē. Arī citos gadījumos zemniekiem vajadzētu vienoties par konkrētiem jautājumiem, iesniegt tos un vēlāk izskatīt, tiekoties šaurā lokā.
Apspriests tika arī pirms pāris nedēļām izskanējušais skandāls par benzopirēna saturu gaļas kūpinājumos. Jānis Dūklavs teica, ka lielie gaļas pārstrādes uzņēmumi Eiropas Savienības regulas dēļ ražošanu ātri pārkārtos un normās iekļausies, bet zemniekiem, kuri savā saimniecībā kūpināto šķiņķi pārdod tirgū, nekādas normas nelīdzēs, jo šādi apstrādātā gaļā ir nevis 3 vai 5 mikrogrami benzopirēna, bet no 30 līdz 50 mikrogramiem. Lietpratējs, kuram šāds kūpinājums garšo, to pirks tik un tā.
Lielajiem jānāk kopā
Runājot par gaļas ražošanas, gaļas liellopu un aitkopības nozares nākotni, Jānis Dūklavs sacīja, ka šobrīd zemnieku vidū nav vienotības. Vieni vēlas audzēt šķirnes lopus, turpretī citus interesē izaudzēt pēc iespējas vairāk, neņemot vērā kvalitāti. Tāpēc valsts atbalsta abiem nevar būt, zemniekiem vajadzētu vienoties par kopīgu virzienu. Piemēram, ja ir vēlme izveidot stabilu, labu aitkopības kodolu, ar izcilām šķirnes īpašībām, nauda tam būtu, bet līdz šim nav bijis konkrēta dzīvotspējīga un lietderīga projekta.
Zemniekiem, kuri nesen beiguši augstākās izglītības iestādes vai turpina studijas, aktuāli, lai saimniecībās līdzās viņiem strādātu izglītoti strādnieki. Tāpēc lauksaimnieki lab-
prāt piedāvātu prakses vietas savās saimniecībās. Prakses programmai būtu nepieciešami līdzekļi no valsts. Jānis Dūklavs teica, ka agrāk šāda sistēma bijusi. Maksāta uzturnauda, stipendija, bet pagaidām valsts nevarot zemniekam maksāt papildu naudu par praktikanta nodarbināšanu. Risinājums varētu būt, šos līdzekļus novirzot izglītības iestādei. Vidējās izglītības jomā šis jautājums ir visaktuālākais, un saistībā ar Ogres meža tehnikumu uzņēmēji izstrādājuši savu piedāvājumu izglītojamajiem. Ko līdzīgu varētu izdarīt, kopā sanākot lielo zemnieku saimniecību vadītājiem un izlemjot, kādi speciālisti saimniecībā šobrīd un nākotnē būs vajadzīgi. ◆
