“Mainām mūziku pret naktsmājām!” ar šādu saukli kopš 2012. gada Latviju apceļo Kārļa Kazāka rosinātā projekta “Velomūzika” dalībnieki. Otrdienas vakarā pieturvieta bija Sunākstē, kur saieta namā risinājās interesantas sarunas un skanēja koncerts.
“Velomūzika” ir vairāku dienu veloceļojums, kura idejas autors ir dziedātājs un komponists Kārlis Kazāks. Pirmais projekta brauciens aizsākās 2012. gadā Staburagā. Nu jau sesto gadu projekta dalībnieki dodas veloceļojumā pa izvēlēto maršrutu un sniedz koncertus apmaiņā pret naktsmājām.
Piecu gadu laikā “Velomūzikas” dalībnieki ar velosipēdiem nobraukuši apmēram 3000 kilometru pa Latvijas attālākajiem novadiem, sniedzot aptuveni 40 iepriekš plānotu un apmēram tikpat neplānotu koncertu.
“Nekā tāda te nebūs!”
Šogad “Velomūzikas” ceļš veda uz Sēliju — no Jelgavas līdz pat Kaplavai. Velobrauciens sākās 25. jūnija rītā no Jelgavas dzelzceļa stacijas. Pirmās naktsmājas mūziķiem bija Pilsrundālē, tad Skaistkalnē, bet trešajā vakarā — 27. jūnijā — ceļotāji apmetās un koncertēja Sunākstē.
Tovakar pūta dzestrs vējš un mūziķi lēsa, ka tas dziedās skaļāk par viņiem, jo koncerti norisinās bez skaņas pastiprinātājiem, izmantojot vien ar velosipēdiem līdzi vestos instrumentus. Koncerts notika Sunākstes saieta namā, nevis dabā, kā sākotnēji bija iecerēts. Klausītāju bija daudz — apmēram simt — ne tikai no Sunākstes, bet arī Daudzeses, Staburaga un Aizkraukles.
Kopā ar Kārli Kazāku koncertā muzicēja arī viņa dzīvesbiedre Kristīne, ģitārists Māris Bīmanis, mūziķe un aktrise Karīna Tatarinova, grupas “Dzelzs vilks” mūziķis Kas-pars Tobis, aktieris Kaspars Zvīgulis.
Pamanot zālē tik daudz klausītāju, Kārlis Kazāks bilda: “Nezinu, ko jūs sagaidāt, bet nekā tāda nebūs!” Jāatzīst, ka viņam nebija taisnība. Pieklusināts un skaists koncerts, īpašas emocijas un gaisotne — tas viss bija Sunākstē.
Iepriecina meža ceļš
Velobrauciena dalībnieki stāstīja gan par saviem piedzīvojumiem, gan izjūtām. Todien viņi pieveica apmēram 70 kilometru. “Kur gan vēl tā visu dienu vari braukt pa mežu?” priecājās Kārlis Kazāks. “Mēs pat neticējām, ka vakarā nonāksim kādā apdzīvotā vietā.” Kaspars Tobis gan iestarpināja, ka pasaules izmērus maina tikai pārvietošanās ātrums, saņemdams citu komentāru: viņam patīk fizika.
Projekta autors iepazīstināja ar visiem projekta dalībniekiem, piemēram, aktieri Kasparu Zvīguli viņš raksturoja kā cilvēku, kuram patīk melot. Aktieris spēlē monoizrādi “Melot?!” Nacionālajā teātrī. Ar Māri Bīmani savukārt Kārlis mūziku kopā spēlējot jau no 14 gadu vecuma, un tas esot jau ļoti sen.
Projekta dalībnieki atklāja, ka viņi pārstāv visu Latviju — kāds ir no Raunas, kāds no Liepājas, savukārt Kaspars Tobis esot no citas planētas. Sunākstē viņi visi viesojoties pirmo reizi.
Lielajā Sunākstē
Aktrise Karīna Tatarinova atklāja, ka viņai ļoti patika ceļa posms no Skaistkalnes līdz Sunākstei. “Šie velobraucieni man allaž bijis kā pārsteigums, jo Kārlis ar Baibu piedāvā mums braukt nevis pa lielajiem un platajiem ceļiem, bet pa maziem meža ceļiem, un tur ir klajumi, purvi, dzīvnieki, piemēram, šodien redzējām dzērvi. Nonākot tādās mazās vietās kā Sunākste, atkal pārliecinos, cik lielas tās patiesībā ir! Jo te ir stipri cilvēki, un es zinu, ko viņiem nozīmē palikt savā vietā un kopt šo zemi, kad ir daudz citas vieglākas iespējas, piemēram, aizbraukt uz Norvēģiju vai Īriju. Palikt ir varoņdarbs.”
Vaicāta, vai sava veļoceļojuma laikā allaž nākas koncertēt tik plašai auditorijai, aktrise atklāja: “Kārlis stāstīja, ka esot muzicējuši pat tikai vienai ģimenei, bet es tam nespēju noticēt, jo arī pagājušajā gadā, kad devos šajā braucienā, koncertos allaž ir ļoti daudz cilvēku. Tas nozīmē, ka cilvēki Kārli mīl, un mums ir prieks atrasties līdzās un saņemt kaut ko no šīs mīlestības.”
Ceļotāji atklāja, ka interesantākais šajos ceļojumos ir tikšanās ar cilvēkiem. Sunākstē pēc koncerta daudzi vēlējās aprunāties ar mūziķiem un aktieriem, kopā nofotografēties. Un kaut ko uzdāvināt — medu, zemenes, sieru vai peoniju pušķi.
“Mums vajag cilvēkus”
Pēc koncerta Kārlis Kazāks atzina, ka šis ir pirmais ceļojuma vakars, kad arī paši jūtas mazliet noguruši: “Pirmās divas dienas turējāmies uz starta enerģijas. Sunākstē atkal priecājamies — publika jūt un mums pieskaņojas, un viss notiek tā mierīgi, rāmi.”
Mūziķis atklāja, ka sešu gadu laikā klausītāju pulks katrā vietā ļoti atšķiras, piemēram, Latgalē ikvakara koncertos klausītāju ir mazāk. “Droši vien tāpēc, ka tie informācijas kanāli, pa kuriem stāstām par savu projektu, tur vienkārši nedarbojas,” nosaka viņš. Kārlis teic, ka bieži viņiem naktsmājas piedāvā uzņēmēji vai kāda ģimene, un tad koncerts skan tikai viņiem un kaimiņiem. Savukārt Mazirbē velomūziku klausījušies apmēram 300 cilvēku. “Mums ir labi visādi, bet reizēm paši esam ļoti patīkami pārsteigti par cilvēku atsaucību.” Viņš stāsta, ka reiz apturēti arī ceļā kādā ciematā, cilvēki atdzinuši traktoru: te ir skatuve, uzdziediet! Un līdzīgi notiekot visai bieži.
Vai nav grūti pēc nogurdinošas dienas vakarā vēl muzicēt? “Bez tās enerģijas, ko iegūstam ikvakara sarunās ar cilvēkiem, šis ceļojums nebūtu tik īpašs. Mums vajag cilvēkus!” saka mūziķi.
“Velomūzika” šonedēļ pieturēja arī Viesītē un Kaldabruņā, šovakar — Dvietē, rīt — Demenes pusē, bet 2. jūlijā projekts noslēgsies Kaplavā. ◆
