Rasma Drevinska no Ērberģes Valsts prezidentei gribēja jautāt, kāpēc par kazām un aitām kompensāciju sausuma nodarīto zaudējumu dēļ maksā, bet par grūsnām telēm nemaksā?
Rasma Drevinska no Ērberģes Valsts prezidentei gribēja jautāt, kāpēc par kazām un aitām kompensāciju sausuma nodarīto zaudējumu dēļ maksā, bet par grūsnām telēm nemaksā? Viņu neapmierina arī tas, ka kompensācijas saņemšanai jāgādā dažādi dokumenti.
Drevinskas kundzei atbild Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Aizkraukles sektora galvenā speciāliste Velta Narkevičina:
— 27. septembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos “Par agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu deklarēšanu” noteikts, ka kompensāciju var saņemt tikai par aitām, kazām un slaucamajām govīm. Noteikumi neparedz maksāt arī par jaunlopiem vai grūsnām telēm.
Es pati biju Ērberģē un palīdzēju izpildīt deklarācijas, skaidroju zemniekiem, kāda ir likumdošana. Labi atceros, ka Drevinskas kundze bija neapmierināta, bet ne es, ne cits speciālists nevaram mainīt Ministru kabineta noteikumus. Mums tie jāpilda noteiktajā kārtībā. Ja likums nosaka, ka kompensācija būs tikai par slaucamajām govīm, aitām un kazām, protams, ja ganāmpulks reģistrēts, mēs neko nevaram mainīt.
Drevinskas kundzei to sīki izskaidroju. Lauku cilvēki par kompensācijām bija informēti, jo par to vairākkārt rakstīja ne tikai lielajos laikrakstos, bet arī “Staburagā”.
* * *
Sazinājos ar Rasmu Drevinsku, jo viņa bija neapmierināta arī par ierēdnes uzvedību, kura, viņasprāt, bijusi netaktiska.
— Es naidu celt nevēlos, bet tobrīd biju sašutusi par birokrātiju dokumentu kārtošanā. Uz vienas no izziņām man nebija zīmoga, tāpēc ar šo dokumentu vēl speciāli braucu uz Aizkraukli, kur trīs stundas nosēdēju rindā, līdz to nodevu. Balss man ir skaļa, ja runāju, visapkārt dzird. Apvainot nevienu negribu, jo nezinu pat ierēdnes uzvārdu. Kad Aizkrauklē trīs stundas gaidīju, pamanīju, ka vairāki cilvēki, laikam jau draugi, ar saviem dokumentiem kabinetā gāja bez rindas. Esmu tāds cilvēks, kurš saka visu, ko domā, un daudziem tas nepatīk.
* * *
Sazinājos ar dažiem ērberģiešiem, kuri reizē ar Drevinskas kundzi kārtoja dokumentus kompensācijas saņemšanai. Kāda zemniece, kurai jautāju, vai Ērberģē ierēdnes bija nelaipnas, skaļāku runāšanu dzirdējusi, bet pati blakus nebijusi. Cilvēku bijis daudz. Kaut arī strādājušas trīs darbinieces no Aizkraukles, dokumentu kārtošana ieilgusi, bet visi bijuši pacietīgi, un neviens, izņemot Drevinskas kundzi, neapmierinātību skaļi neizrādījis.
Par notikušo izjautāju arī Mazzalves pagasta padomes administratīvās komisijas locekli Igoru Ivanovu, kurš, pēc Rasmas Drevinskas teiktā, visu redzējis un dzirdējis, jo bijis viņai gandrīz līdzās.
— Darbinieces no Aizkraukles bija laipnas un pacietīgas. Dzirdēju, kā Rasma klaigāja par to, ka uz dokumenta vajadzēja zīmogu, bet neviens tur nebija vainojams. Tas viņai pašai bija jāsameklē, tāpēc arī dokuments jānogādā Aizkrauklē. Rasma mums pagastā ir labi pazīstama kā strīdīga būtne, viņai nekad un nekas nav labs, — teica Ivanova kungs.
* * *
Ko lai saka “Staburags”? Mēs varam uzklausīt viedokļus, bet secinājumus lai izdara lasītāji paši. Daudz dzirdēts un lasīts par ierēdņu uzpūtību un rupjību, taču šis acīmredzot tomēr nav tas gadījums, kad varam mest akmeņus viņu “dārziņā”, jo, apjautājoties arī citos pagastos, kur strādāja Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Aizkraukles sektora un Aizkraukles lauksaimniecības konsultāciju biroja darbinieces, zemnieku atsauksmes ir labas.
