Tukuma akciju sabiedrība „Komforts” ar Pļaviņu pilsētas domi bija noslēgusi līgumu par apkures katla ierīkošanu Rīgas ielas katlumājā. Darījuma summa ievērojama – 178000 latu.
Tukuma akciju sabiedrība „Komforts” ar Pļaviņu pilsētas domi bija noslēgusi līgumu par apkures katla ierīkošanu Rīgas ielas katlumājā. Darījuma summa ievērojama –– 178000 latu. Tomēr vēl 27. oktobra pusdienlaikā katls, kura jauda ir divi megavati, bija auksts.
–– Bija paredzēts, ka pilnībā katlumāju nodos ekspluatācijā līdz 29. oktobrim, –– saka Pļaviņu pilsētas pašvaldības uzņēmuma vadītājs Ivans Kitovs. –– Tomēr „Komforta” pārstāvji, aizbildinoties ar dažādiem kavēkļiem, lūdz pārcelt nodošanas termiņu uz 14. novembri. No 20. līdz 24. oktobrim jaunajam katlam bija jādarbojas ar pusslodzi, bet 29. oktobrī jānodrošina 70 grādu karsts ūdens siltumapgādes sistēmā. Pretējā gadījumā „Komfortam” būtu jāmaksā kompensācija 10 procentu apjomā no līgumsummas.
Diemžēl vēl 27. oktobrī katlumājā rosījās vien apakšuzņēmēja –– SIA „RNS––D” –– celtnieki, kuri turpināja būvēt šķeldas noliktavu. Vēlā pēcpusdienā ieradās arī „Komforta” vīri, samontēja šķeldas transportieri un mēģināja iekurināt katlu, taču neveiksmīgi.
Kamēr lielais katls vēl auksts, siltumu mēģina nodrošināt ar vienu „Orions” markas apkures katlu. Tā jauda ir tik niecīga, ka ūdeni apkures sistēmā spēj sasildīt tikai līdz 40 grādiem. Tas nozīmē, ka gaiss dzīvokļos pašreizējā āra temperatūrā sasilst labi ja līdz 12 grādiem.
Katlumājas ieilgušās rekonstrukcijas dēļ arī kurinātāji spiesti strādāt nepiemērotos darba apstākļos. Telpā ir pamatīgs caurvējš, nav durvju, daļas logu. Kurinātājiem gan ierīkota neliela atpūtas telpa, taču jāstrādā caurvējā. Aukstā gaisa plūsma ievērojami atdzesē katlu un nenosiltinātās caurules, radot lielus zudumus jau pašā katlumājā.
Pēdējās dienās situācija strauji mainījusies. Acīmredzot, lai nevajadzētu maksāt līgumā paredzēto kompensāciju Ls 17800, „Komforta” vīri strādā, cik jaudas. Samontēts ne tikai šķeldas transportieris, bet arī katls iekurināts žāvēšanas režīmā, tam aplikta siltumizolācija. Strādājošie solīja, ka līgumā paredzēto apkures temperatūru sasniegs.
Vai tiešām tik ilgi kopš apkures sezonas sākuma bija jāsaldē un jātracina cilvēki? Gluži kā padomju laikos, arī tagad aplamas plānošanas dēļ apkures sistēmas remonts sākts pārāk vēlu, it kā nezinot, ka drīz būs ziema, aukstums un vajadzēs kurināt. Arī darbu veicējam, šķiet, nemaz nerūp uzņēmuma labā slava.
Daļa vainas jāuzņemas līgumslēdzējiem –– Pļaviņu pašvaldībai, īpaši tās komunālo pakalpojumu uzņēmumam, kuri nepietiekami uzraudzīja darbus un negādāja par to, lai plānoto sāktu laikus. Arī darbu izpildītājs sarosījās tikai bailēs no gandrīz 18000 latu zaudējuma.
