Šonedēļ apritēja četri gadi kopš lielveikala “Maxima” traģēdijas. Zolitūdes “Maxima” tika celta kā konceptveikals — arhitektoniski augstvērtīga ēka, pats veikals nelīdzinājās līdz šim zināmajiem. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Vai esam ko iemācījušies no šīs traģēdijas? Kāda tagad ir būvniecības kvalitātes kontrole? Vai varam mierīgi apmeklēt veikalus, skolas un citas publiskas ēkas, neuztraucoties par savu drošību?
Juris Letinskis,
Aizkraukles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja vietnieks
— Būtiskākais, kas būvuzraudzības nozarē mainījies, ir ēku sadalījums grupās, ņemot vērā to nozīmīgumu un konstruktīvās uzbūves. Tas mainījis speciālistu skatījumu. Ir tā saucamā trešā grupa — publiski izmantojamās ēkas, kurām obligāti jāveic projekta ekspertīze. Galvenokārt tiek pārbaudīti konstrukciju aprēķini un noturība, vai tiek ievērotas ugunsdrošības normas utt. Respektīvi, tiek pārbaudīts viss, kas attiecas uz ēkas drošību. Šāda prasība par ēku pārbaudīšanu bija jau agrāk, pēc lielveikala “Maxima” traģēdijas šīs pārbaudes kļuvušas obligātas. Līdz ar šo normu aktualizējusies diskusija — kas ir publiska ēka? Noteikumos teikts, par publisku ēku uzskata namu, kurā var pulcēties vairāk nekā 100 cilvēku. Tas ir tāds nenoteikts jēdziens.
Ir jāmācās arī no senākas vēstures piemēriem. Padomju laikos tāda nelaime kā lielveikala “Maxima” sabrukšana nebūtu iespējama. Tolaik visām ēkām, izņemot konkrētus piemērus, bija obligāta projektu ekspertīze. Ja projektā tika veiktas izmaiņas, atkārtoja arī tā ekspertīzi. “Maximas” ēkai pēc izmaiņu veikšanas projektā atkārtota ekspertīze netika veikta. Vecajā būvniecības likumā bija teikts, ka izmaiņas būvprojektā var veikt, savstarpēji vienojoties pasūtītājam, projektētājam un būvniekam. Šo punktu arī izmantoja lielveikala “Maxima” pārplānošanā — izmaiņas veica savstarpēji, bez ekspertīzes.
Labu paraugu drošības ziņā rāda Vācijas prakse. Konstrukciju aprēķini tiek veikti datorizēti, ievadot visus parametrus, izrēķina visu — betona markas, stiegrojumus utt. Lai pārliecinātos par pareizību, paralēli datoram tiek veikti aprēķini arī ar roku. Pie mums šādas prakses nav, taču vajadzētu ieviest.
Latvijā sabiedrisko ēku drošību pārbauda Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki. Kopā ar pašvaldību būvvaldēm tiek īstenots likums, kas paredz līdz 2020. gadam pārbaudīt visas publiskās ēkas. Šī ir jauna prasība, kas agrāk likumā nebija. Darbu sācis arī mūsu inspektors. Jau ir pārbaudītas visas pašvaldību ēkas. Vispirms tās tiek vizuāli apskatītas. Kurām nepieciešams, tiek pasūtīta padziļinātā jeb tehniskā izpēte. Šī izpēte notiek ilgāk un pamatīgāk, arī laikietilpīgāk, jo to Latvijā drīkst darīt vien daži desmiti speciālistu. Daudzām būvēm, īpaši padomju laikā celtajām, ir redzamas plaisas, tās cilvēkus biedē un liek domāt, ka nams ir bīstams. Tomēr tagad, kad ēkas tiek pārbaudītas, par drošību nav jāsatraucas.
No savas pieredzes zinu, ka būtiskākais, ko vēl nepieciešams ieviest — valsts apmaksātu neatkarīgu ekspertīzi visām publiskajām ēkām. Pie mums ekspertu skaits ir ļoti ierobežots, arī tas rada bažas. ◆
Eleonora Lipina,
daudzdzīvokļu mājas vecākā, ir sertifikāts ēku būvdarbu vadīšanā, ēku būvuzraudzībā
— Pēc jauno normatīvu pieņemšanas praksē ar uzlabojumiem vēl neesmu saskārusies, taču par izmaiņām zinu. Augustā atjaunoju sertifikātus ēku uzraudzībā un darbu vadīšanā. Spēkā stājies jauns būvniecības likums, uz tā pamata izstrādāti daudzi jauni normatīvie dokumenti, tajā skaitā ēku būvnoteikumi, kuru agrāk nebija. Ir pārstrādāti būvniecības noteikumi — nozari ir skārušas nopietnas pārmaiņas. Izveidota valsts būvniecības kontrole. Agrāk bija Valsts būvinspekcija, 2009. gadā tā tika reorganizēta. Tā bija institūcija, kas uzraudzīja publiskās ēkas. Valsts būvniecības kontrolei ir liela nozīme, tā uzrauga ēkas ekspluatācijas laikā. Pēc būvinspekcijas reorganizācijas tas netika darīts, ēku uzcēla un pieņēma ekspluatācijā. Lai pārliecinātos par drošību, ēka jāuzrauga visu ekspluatācijas laiku, jāpārbauda konstrukcijas. Tagad katram būvprojektam uz katru darba posmu nepieciešams sagatavot būvuzraudzības plānu. Tas ir sarežģīts darbs, taču tajā detalizēti var redzēt, kā notiek darbu tehnoloģija, un tas rada drošību.
Likums tagad paredz, ka būvuzraugam objektā jābūt katru dienu. Agrāk varēja atbraukt, apskatīties un doties prom. Tagad būvuzrauga pienākumi un prasības ir augušas, kļuvušas nopietnākas. Viņam jāatbild par darbu kvalitāti. Projektu izstrādātājam un ekspertam obligāta ir apdrošināšana, jo, ja atklāsies kāda, kļūda atbildēt nāksies šiem cilvēkiem.
Būvniecības nozare kļuvusi labāka, sakārtotāka. Visu laiku jāseko līdzi, nemitīgi mainās būvniecības likumi. Tas paredz lielākas prasības šīs jomas speciālistiem. ◆
