Skolēnu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar valsts piešķirto summu — 1,42 eiro — skolēnu brīvpusdienām nepietiek, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu. Lai gan cenas par precēm veikalu plauktos ar gadiem palielinājušās, tāpat arī minimālā alga, kopš 2008. gada valsts līdzfinansējuma apmērs skolēnu brīvpusdienām nav pārskatīts.
— Vai, jūsuprāt, ar šādu summu pietiek bērnu ēdināšanai?
Ieva Bērziņa, Daudzeses pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” vadītāja
— Noteikti krasi atšķiras, vai tas ir pilsētas vai lauku bērnudārzs, jo katrā ir cita situācija. Mums ir tikai mazītiņš sakņu dārzs, kur bērni eksperimentē, bet arī kilograms gurķu vai kabaču tik mazam ēdāju pulkam ir atspaids. Mums ir ābeļdārzs, tāpat vecāki ziedo augļus, dārzeņus, un līdz ar to tas palētina ēdināšanas izmaksas. Pilsētas iestādēs, kur pat ābolītis ir par maksu, noteikti apgalvos, ka pat ar diviem eiro dienā nevar iztikt.
Es kā iestādes vadītāja atbildu par visu, ko ienes bērnudārzā, līdz ar to ņemu produktus arī no ģimenēm, protams, tas neattiecas uz gaļu, pienu un upē noķertām zivīm. Piemēram, pagājušajā gadā savā dārzā mums nebija ābolu, un vecāki nesa ābolus, bumbierus, plūmes. Tāpat ņemu ķirbjus, rabarberus. Protams, neko neņemtu no sveša garāmbraucēja, bet no vecākiem un darbiniekiem — kāpēc nē? Esmu priecīga, ka mums ir tik īss ceļš no virtuves līdz sakņu dārzam. Kabacis, lai cik ekoloģisks būtu, nezin cik noliktavās izgulējies, nekad nebūs tik veselīgs kā tikko dārzā paņemtais.
Protams, tā ir gaumes lieta, vai bērni ēd vai neēd. Diemžēl arī vienas ģimenes bērni neēd kādus noteiktus produktus, un viņu nepārliecināsi ne ar kādu aģitāciju vai mājturības nodarbībām. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērniem jādod putras. Citi ēd un vēl palūdz papildporciju, taču cits mūžā to putru neēdīs. Katrā ziņā mūsu vecāki nesūdzas un nesaka, ka bērns nebūtu paēdis. ◆
Kristīne Tišlere, Seces pagasta pamatskolas virtuves vadītāja
— Pienam un gaļai patiešām cenas ir palielinājušās, pārējiem produktiem to vēl īsti nejūtam. Taču mums ir priekšrocība — pašvaldība apmaksā elektrību un darbinieku algas, līdz ar to 1,42 eiro izmantojam tikai pārtikai. Līdz šim pusdienas vienam skolēnam izmaksāja 71 centu, tikpat vēl varējām atvēlēt launagam. Šogad saistībā ar produktu cenu pieaugumu plānots pusdienu cenu nedaudz paaugstināt, bet arī tad cenu kāpums nebūs tik krass, lielākais, kādi 85 centi, un varēsim bērniem nodrošināt arī launagu. Līdz ar to pagaidām par finansēm īpaši sūdzēties nevaram.
Tā kā ēdāju skaits ir liels — ik dienas pusdienas gatavojam apmēram 140 porcijām —, mums nav daudz iespēju nodrošināt pašu izaudzēto. Vecāki reizēm piegādā kabačus, gurķus, taču neviens vairs dārzeņus neaudzē tik daudz, lai pietiktu arī skolas ēdnīcai. Dārzeņus iepērkam no vietējām saimniecībām, cena ir pieņemama, un mums izveidojusies laba sadarbība. Ziemai pašas saldējam dilles, pārējo produktu konservēšanai mums nav atbilstošu apstākļu. ◆
Janīna Zolotorenko, Aizkraukles pagasta sākumskolas direktore
— Tā kā visās novada skolās, arī mūsējā, pašvaldība piemaksā valsts atvēlētajam finansējumam, nevaram sūdzēties, ka skolēnu ēdināšanai nepietiktu naudas. Pašvaldība nodrošina arī algas darbiniekiem. Līdz ar to atvēlētajā summā iekļaujam arī launagu skolēniem, tas ir bez maksas. Mums pietiek, lai bērnus paēdinātu labi un kvalitatīvi.
Skolas virtuvē visu gatavo uz vietas, pat pelmeņus pavāres gatavo pašas. Ēdiens ir ļoti garšīgs, ēdienkarte — daudzveidīga un veselīga, tajā iekļauti augļi, dārzeņi. Šogad pirmo gadu programma “Augļi skolai”, kurā agrāk bija iekļautas tikai skolas, tiek īstenota arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērni labprāt ēd augļus, viņiem piedāvā arī burkānus, kāļus, kāpostus, turklāt dārzeņi ir ļoti skaisti iesaiņoti. Saimnieki no Salaspils, ar kuriem noslēgts līgums par piegādi, par to ļoti rūpējas un piedomā. Pusdienu gatavošanai dārzeņus iepērkam arī no vietējiem ražotājiem.
Ar ēdināšanas kvalitāti savā skolā esam apmierināti. Ēdienkarti ik dienu vecāki var apskatīt, un līdz šim pretenzijas par bērnu ēdināšanu nav bijušas. ◆
