Valdības deklarācija paredz valstī izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas un to administratīvos centrus. Mērķis ir, nostiprinot pašvaldību kapacitāti, radīt ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, kuri noteikti Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam. Lai pašvaldību darbu sadarbības teritorijā organizētu pēc iespējas efektīvi un lietderīgi, racionāli izmantojot valsts budžeta līdzekļus un citus resursus, attiecīgajām pašvaldībām būtu jāizvērtē un jāpieņem lēmumi, kuru autonomo funkciju izpildē tās sadarbojas, veidojot kopīgas iestādes vai tamlīdzīgi. Vai šādas izmaiņas uzlabos pašvaldību darbu?
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas zināms, ka administratīvi teritoriālā reforma mums noteikti būs un Latvijā paliks līdz 30 pašvaldībām. Ar pašvaldībām apspriešana pagājušajā gadā notika par sadarbības teritorijām civilajā aizsardzībā, bet par šo jautājumu konkrētas apspriedes nav bijis. Tad gan arī runājām, ka mums jau tagad ar citiem novadiem ir sadarbība, jo ir viena būvvalde vai citas struktūras. Mēs jau to darām, tā ka valstij vispirms jāsakārto sava iestāžu struktūra, lai tās būtu labāk pieejamas iedzīvotājiem. Ja nepieciešams, varam vēl vairāk lietu darīt kopā. Pagaidām gan valdība nav nosaukusi konkrētas lietas, ko no gaidāmajām pārmaiņām iegūsim.
Ar lēmumu par sadarbības teritorijām mēs būtībā atgriežamies pie divu līmeņu pašvaldības, kad iepriekš bija rajonu padomes. Pati valdība to savulaik sabojāja, un tagad laikam atzīst par labu. Nav gan svarīgi, kur mēs būsim, bet būtiskākais, lai iedzīvotāju samaksātie nodokļi atgriežas pašvaldībās un viņi var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. ◆
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Tas ir pilnīgi jauns apzīmējums Latvijas administratīvajā dalījumā, kad pašvaldību nosauc par sadarbības teritoriju. Ja tas ir likumā noteikts administratīvs veidojums, tad tā ir jauna vadība, administrācija un struktūra. Šajā iecerētajā dalījumā Jaunjelgava iekļauta sadarbības teritorijā ar Aizkraukli. Būtībā paredzēts atkal izveidot rajonus, tikai koriģētā variantā, bet ar interesantu nosaukumu, kāds līdz šim nav bijis. Kāpēc ne apriņķi vai kāds cits nosaukums, bet tieši sadarbības teritorijas? Ar to gan jāsaprot, ka novadus paredzēts likvidēt vai paliks pagastu un pilsētu pārvaldes. Tā ka redzēs, kas notiks pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām un 2019. gadā, kad plānots veikt šo reformu. ◆
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Mēs jau tagad sadarbojamies ar citiem novadiem vairākās jomās — mums ir kopīga būvvalde un sporta skola, lai šīs struktūrvienības nevajadzētu veidot pašiem, jo tas ir dārgi. Nav problēmu sadarboties arī citās jomās, ja būs tāda vajadzība. Pašvaldību kongresā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atzina, ka gribam to vai nē, bet pēc laika tik un tā būsim apvienoti lielākos apriņķos vai kādā citā administratīvā dalījumā. Šobrīd nekā konkrēta nav, bet sadarbībā neredzu nekā slikta. Nebūtu gan pareizi, ja piespriedu kārtā vajadzētu veidot sadarbību tikai ar konkrētu novadu, jo jāvadās no situācijas. Lai kā teritoriju nodēvē, savu “lauciņu” tāpat skatāmies un nodrošinām visu nepieciešamo. Grūti pateikt, kā būs nākotnē, bet šobrīd esam atvērti kopīgi risināt jautājumus. Daudzi bažījas, vai tik tas nav jaunās administratīvās reformas sākums. Arī rajonus nav tik vienkārši atkal izveidot, jo daudz kas būtu jāmaina, un tas prasītu ļoti lielus līdzekļus. Runa varētu būt par funkciju pārdali, kas par ko atbild. Tāda sadarbības teritoriju veidošana ir tāds ministrijas solis, lai parādītu, ka viņi kaut ko dara. Acīmredzot ierēdņi nezina, ka mēs jau tagad sadarbojamies un darām to veiksmīgi. ◆
