Izskatot Jaunjelgavas novada domes iesniegumu, Satversmes tiesa par neatbilstošiem atzina apstrīdētos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka minimālo izglītojamo skaitu novada izglītības iestādes 10. klasē vai vidusskolā kopumā. Līdz ar to vidusskolā varēs atvērt klases ar mazu skolēnu skaitu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis šādu situāciju neatbalsta, atzīstot, ka klasēs ar ļoti mazu skolēnu skaitu skolotāji sev pieņemamu algu nopelnīt nevarēs. Vai mazs skolēnu skaits klasēs ir pieņemama prakse, un kā vērtējat šo lēmumu?
Gunta Kupčiuna, Valles vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā
— Šis gadījums apliecina, ka strīdīgos gadījumos tomēr ir, kur vērsties, ir, kas izpēta un pieņem lēmumu pēc būtības. Piekrītu Libeka kungam, ka tā ir pašvaldību uzvara. Citādāk mēs esam tik paklausīgi — ko mums pasaka vai uzdrukā, to pildām, bet atradās cilvēks, kurš iedziļinājās šajā jautājumā, zināja, kur noskaidrot taisnību, un izdarīja.
Runājot par skolēnu skaitu, mēs jau sen saskaramies ar to, ka Vallē vidusskolas posmā ir mazas klases un skolotājiem finansiāli tie ir zaudējumi, jo nauda skolēnam “atnāk līdzi” tik, cik “atnāk”. Līdz ar to daudzas lietas vispār neapmaksā, bet nedarīt tās nevaram. Tā ka situācija ir divējāda. Gan jau ministrs Šadurskis darīs visu nepieciešamo, lai likumu par skolēnu skaitu klasēs sakārtotu, bet kāds laiks paies un skolas varēs pašas šo jautājumu izlemt. Likvidēt kaut ko ir visvienkāršāk, bet jāmeklē risinājums un jāraugās uz priekšu. ◆
Laima Grebska, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore
— Vienprātīgi nevaru uz to atbildēt, jo tas nav tik vienkārši. Ja vidusskolas klasē ir divi vai trīs skolēni, tad, manuprāt, tas nav labi. Vienmēr jāskatās pēc situācijas, bet klases ar desmit un vairāk bērniem laukos noteikti jāsaglabā. Tomēr primārais nav skaits, bet kvalitāte. Ja to var nodrošināt kaut vai ar tiem desmit skolēniem, tad nebūtu prātīgi tādu skolu slēgt, nevis uzturēt skolu ar lielāko skolēnu skaitu, bet zemu kvalitāti. Grūti pateikt, vai valsts līmenī var veikt šādu pētījumu par mūsu izglītību, bet tas dotu atbildes uz daudziem jautājumiem.
Ar kolēģiem analizējām šī gada centralizēto eksāmenu rezultātus, un Neretā ir tie 63,44 procenti, kas ir krietni augstāk par vidējo valstī. Šobrīd mums vidusskolēnu pietiek, bet, ja paceltu skolēnu skaita “griestus” un nebūtu tik daudz, tad nebūtu prātīgi ar šādiem rezultātiem turpināt darbu? Tā ka nevar visu vienkāršot.
Kad par šo jautājumu notika diskusijas, viens no piedāvātajiem variantiem bija, ka pašvaldība varētu piemaksāt, ja pietrūkst minimālā skolēnu skaita. Tomēr to neatbalstīja, kāpēc tā, gribētos pajautāt ministram Šadurskim. Lauku skolām desmit skolēnu vidusskolas klasē ir optimāli, bet jābūt kvalitātei. ◆
Inese Saulīte, Pļaviņu novada izglītības speciāliste
— Tam ir dažādi faktori, un tas atkarīgs no tiem, kuri mācās. Ja klasē ir mācīties griboši jaunieši ar augstiem sasniegumiem, tad mazas klases attaisnojas. Bet, ja viņiem nav motivācijas mācīties vidusskolā, bet tā vietā labāk būtu apgūt arodu, tad tām nav atdeves. Tas ir jāizvērtē. Katrā ziņā nevar “norakstīt” visas mazās skolas, ka tajās nav kvalitātes tāpēc, ka klases ir mazas. Saprotams, ka mazu skolu uzturēšana ir dārga, bet pašvaldība varētu līdzfinansēt, ja skolēnu skaits ir mazāks par valsts noteikto. Katras skolas gadījums gan jāskata individuāli. ◆
