Šonedēļ uzņēmumi un datoru lietotāji Eiropā piedzīvoja kārtējo plaša mēroga kiberuzbrukumu. Vīruss “Petya” vissmagāk skāris Ukrainu, kur hakeriem izdevies nodarīt kaitējumu arī Ukrainas Ministru kabineta, Kijevas metro un starptautiskās lidostas datortīkliem un citiem objektiem. Kiberuzbrukumā cieta arī uzņēmumi Latvijā. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas
“Cert.lv” pārstāvis Varis Teivāns skaidro, ka cietušas galvenokārt vidēja izmēra veikalu ķēdes. Viņš, komentējot situāciju IT drošības jomā, to salīdzināja ar cīņu par drošības jostu lietošanu — arī datorsistēmas, programmatūru joprojām neatjaunina, kas bieži vien ir iemesls sekmīgam kiberuzbrukumam.
Kas būtu jādara katram datora lietotājam, lai pasargātu savu, uzņēmuma datoru, un vai, jūsuprāt, uzņēmuma datorsistēma ir pietiekami droša?
Inga Veigure, SIA “Avēnija V” valdes locekle
— Mēs esam salīdzinoši droši pret šādiem uzbrukumiem, jo visu informāciju dublējam un glabājam mākonī LVRTC — izmantojam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņpakalpojumu. Tā ir Latvijā drošākā vieta, kur glabāt savus datus. Serveriem ir nodrošināta fiziskā un virtuālā apsardze, un mūsu uzņēmuma darbinieki var gulēt mierīgi. Protams, pirms tam bija gadījumi, ka cietie diski nobrūk, nav kopiju, un tad ir skaļš un izmisis “eu, ko darīt!”. Citiem varu ieteikt — ņemiet šo, jau gatavu “grābekli”! ◆
Ansis Martinsons, Skrīveru pašvaldības izpilddirektors un datorsistēmu speciālists
— Metafora par autovadītājiem ir pārāk saudzīga. Ja uz ceļa desmit gadu laikā nekas būtiski nemainās, varbūt palielinājies braukšanas ātrums, bet būtiski draudi nav palielinājušies. Informācijas tehnoloģiju pasaulē apstākļi mainās strauji, un cilvēkiem jāapzinās, ka pretvīrusu programmatūra ir jālieto un operētājsistēmām jāļauj atjaunināties, nevis spītīgi jāignorē. Rūpīgi jāizlasa e-pasta vēstules, un, ja ir aizdomas par draudiem, labāk to izdzēst neizlasītu. Ja sūtītājam šī informācija būs svarīga, viņš atradīs citu ceļu, kā to nodot, sazvanīsies. Pirms pāris gadiem biju liecinieks, kā cilvēks neapdomājoties atvēra e-pastu it kā no VID ar pielikumu par neapmaksātiem nodokļiem, un vīruss nobloķēja datoru. Tāpat jāsaprot, ka par drošību ir jāmaksā, un tie, kuri darbojas ar novecojušu vai nelegālu programmatūru, rok bedri paši sev. ◆
Kaspars Kalnriekstiņš, inženieris, darbnīcu vadītājs uzņēmumā “Auto Cardan”
— Nesenais datorvīrusa uzbrukums mums gājis secen, un pagaidām neesam rīkojuši nekādus papildu drošības pasākumus. Pašiem sava IT speciālista nav, uzticamies uzņēmumam, kas apkalpo mūsu datorus. Līdz šim arī citi datorvīrusi uzņēmuma darbībai nav traucējuši, bet esam nodrošinājušies ar datubāzes rezerves kopijām. Aizkraukles birojā ir pieci datori, no kuriem divi uztur noliktavas uzskaites programmas. Lietojam jaunāko programmatūru un operētājsistēmas, drošībai līdzekļus netaupām. ◆
Oskars Liepiņš, SIA “Ola” valdes loceklis
— Lai nodrošinātu datu drošību, pērkam ārpakalpojumu. No pieredzes varu teikt, ka dati jāsargā ne tikai no vīrusiem. Datu nesēji, cietie diski mēdz “nobrukt”, un, kā saka IT speciālisti, nav jautājums — vai, bet gan — kad tas notiks? Ar to arī diskusijas šajā jautājumā var beigt, un baidīties no vīrusa vai nē, tā jau ir privāta lieta. Rezerves kopijas ir jāveido. Līdzīgi kā ar dzīvības, nekustamā īpašuma apdrošināšanu — vieni apdrošina visu un vienmēr, citi nekad un neko, bet nelaimes piemeklē abus, un jautājums ir — cik kurš komfortabli jūtas? ◆
