Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par iespēju Valsts prezidentu vēlēt tautai. Parakstu vākšanu iniciējis Bruno Ozoliņš, un nepieciešamo parakstu skaitu izdevies savākt sešu gadu laikā. Iniciatīvas pieteikumā Ozoliņš uzsver, ka viņš kā Latvijas pilsonis uzticas Latvijas tautai un nevēlas jauno Valsts prezidenta amata kandidātu uzzināt divas dienas līdz prezidenta vēlēšanām. Ozoliņš uzskata, ka tas ir nepieciešams tamdēļ, ka “Latvijā galvenais saimnieks bija, ir un paliek tauta”. Vai atbalstītu šādu iniciatīvu?
Ruta Augšpole, skolotāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā
— Šo jautājumu aktualizē pirms katrām Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka Latvijai nenāktu par sliktu paskatīties citu Eiropas valstu pieredzi, kur valsts prezidentu izvēlas tauta. Kaut vai, piemēram, Francijas paraugs. Tās ir spēcīgas, stabilas, demokrātiskas valstis. Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, un mums jāskatās no veiksmīgākajām, pieredzējušākajām valstīm. Protams, ir jāizanalizē konkrēti Latvijas situācija, jāsaprot, kāds varētu būt rezultāts. Taču mēģināt kaut ko tādu varētu. ◆
Aivars Jermušs, vadošais pētnieks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru Zemkopības zinātniskajā institūtā
— Ļoti laba iniciatīva, atbalstu. Tas būtu demokrātiskāk. Nav bažu, ka kaut kas varētu noiet greizi. Tautas vēlēts prezidents varētu vislabāk pārstāvēt tautas intereses. Tieši tautas intereses, nevis tautas ievēlētu deputātu intereses. Kāds būtu rezultāts, grūti prognozēt, kā un ko redz tautas acis. Mūsu šī brīža politiskā, sociāli ekonomiskā situācija neliecina, ka līdz šim pēc neatkarības atgūšanas izraudzītais ceļš ir pareizs. Varbūt kaut ko mainīt varētu šādi, izsakot tautas gribu. Prezidenta vara gan nav pārāk liela, viņš jau lielākoties būtiskus procesus neietekmē. Taču es atbalstītu scenāriju, ja deputāti izvirzītu vairākas kandidatūras, ja, līdzīgi kā iepriekš, kad ievēlēja Raimondu Vējoni, būtu publiskas debates, diskusijas medijos un galavārdu teiktu tauta. ◆
Staņislava Krieva, pensionēta izglītības nozares darbiniece Aizkrauklē
— Ir divējādas izjūtas. Nezinot aizkulises, grūti spriest, kā būtu labāk. Godīgāk pret tautu būtu ļaut mums pašiem izvēlēties prezidentu, taču tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Un tam ir vairāki iemesli. Mēs, iedzīvotāji, esam tik ļoti dažādi, ar atšķirīgiem uzskatiem un vērtībām, turklāt, ja arī izvirzītu kandidātus, būtu ļoti grūti spriest par viņiem, te, reģionā, savējos zinām un varam izvērtēt pēc viņu darbiem. Šaubos, vai cilvēki spētu patiesi iedziļināties un izraudzīties labāko, piemērotāko. Protams, tautas izraudzīts prezidents gan pašos cilvēkos, gan izvēlētajā kandidātā radītu pilnīgi citas izjūtas. Tā ir milzu atbildība un uzticība, kas no tautas tiek parādīta vienam cilvēkam. Teorētiski jau ko tādu varētu mēģināt, tomēr tas būtu riskanti. Ja kāds viedais varētu pateikt, mēs to spējam vai nē. Būtiska arī iedzīvotāju attieksme, ne katrs to uztvertu ar lielu atbildības izjūtu, pienākumu izdarīt izvēli pēc labākās sirdsapziņas. To redzam, arī paanalizējot iedzīvotāju aktivitāti pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās. Kas to lai zina, kāds būtu rezutāts, ja vēlētu tauta… Varbūt jāuzticas pašu ievēlētajiem deputātiem. ◆
