Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, bet neļaut ārzemniekiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Grozījumi paredz arī to, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai juridiskas un fiziskas personas ar latviešu valodas zināšanām vismaz A līmeņa 1. pakāpē. Vai šādi grozījumi likumā ir aktuāli Aizkraukles puses lauksaimniecības zemes tirgū?
Sarmīte Stepiņa, Aizkraukles novada domes nekustamā īpašuma speciāliste, Zemes komisijas priekšsēdētāja
— Spēkā esošie likumi gan paredzēja pienākumu zemes pircējam būt ar lauksaimniecisko izglītību un arī citus kritērijus, bet jaunie grozījumi ir šādus darījumus ierobežojoši. Vai novada Zemes komisija būs tā, kas vērtēs pretendenta valodas prasmes, šobrīd nezinu, iespējams, ka tuvākajā laikā tiks organizēti semināri Pašvaldību savienībā vai skaidrojumus sniegs Tieslietu ministrija.
Manā skatījumā šie grozījumi ir par vēlu, lai gan konkrēti Aizkraukles novadam tie pašreizējā situācijā nav pārāk aktuāli. Varbūt vietās, kur zeme ir daudz auglīgāka, kur tās cena jau senāk bijusi augsta, piemēram, Zemgalē, šādi darījumi notiek, un līdz ar to likuma grozījumi ir būtiski. ◆
Jānis Strēlis, Vecumnieku novada domes zemes ierīkotājs/teritorijas plānotājs
— Mūsu novadā Zemes komisija darbojas, un arī ārzemnieku interese par zemes iegādi, darbību ir vērojama. Ir gan vācietis, Šveices pārstāvis, un viņu finansiālās iespējas ir atšķirīgas salīdzinājumā ar vietējo zemnieku. Līdz šim pašvaldībai nebija pārāk spēcīgu rīku, kas neļautu zemi viņiem pārdot. Līdz ar to šādi dārgi darījumi spēcīgi sašūpo īpašumu tirgu, palielina cenu par hektāru. Latviešu valodas zināšanas nebija obligātas, un ārzemnieki kaut kā izlīdzējās ar tulka vai minimālām angļu valodas zināšanām. Pašlaik gan nav īsti skaidrs, kā šie potenciālie pircēji pierādīs savas latviešu valodas zināšanas, vai tas, piemēram, notiks ar valsts valodas eksāmena palīdzību. Zemes komisija līdz šiem grozījumiem izvērtēja katru darījumu, bet reāla iemesla pirkumu atteikt nebija. Ierastākie misēkļi, kurus drīz vien novērsa, bija kāds nenomaksāts nodoklis vai platību maksājumi. Vienīgais gadījums, kad darījums nevarēja notikt, bija saistīts ar juridisku personu no Krievijas. Kopumā šādi likuma grozījumi varbūt ir novēloti, bet, kā saka, labāk vēlāk nekā nekad. Nav noslēpums, ka ārzemnieku skatījums uz Latvijas likumiem ir savāds — zina savas tiesības, bet par pienākumiem aizmirst. Protams, to nevar attiecināt uz visiem. Ir sajūta, ka viņu acīs esam cita līmeņa valsts un cilvēki. ◆
Ainis Jākobsons, Pļaviņu novada domes nekustamo īpašumu speciālists
— Mūsu novadā ir tikai viens nopietns zemnieks ārzemnieks, kuram šeit pieder nekustamais īpašums. Cik man ar viņiem bijusi saskarsme, esmu secinājis, ka latviešu valodu viņi saprot, bet runā nelabprāt. Ārzemnieki Latvijā iepazīstas ar mūsu meitenēm, un valodu var iemācīties ātri. Arī saistībā ar uzturēšanos Latvijā, piemēram, mūsu vienīgajam ārzemju zemniekam ir vēl vairāki uzņēmumi Latvijā, līdz ar to viņš šeit arī pārsvarā uzturas. Ja godīgi, kādam ārzemniekam, kurš tagad vēlētos iegādāties zemi, konkrēti mūsu pusē, to izdarīt būtu ļoti grūti. Lielākā daļa veco zemes īpašnieku, veicot darījumus ar zemi, sadarbojas ar finanšu institūciju “Altum”, arī vairāki kaimiņu — Kokneses — novada zemnieki, kuri pamazām iegādājušies zemi Pļaviņu novadā. Ne mazāk ieinteresēti zemes iegādē ir novada mazie zemnieki.
Protams, nav noslēpums, ka dāņu zemnieks iegādājies zemi Pļaviņu novadā, kuru tagad par lielu naudu iznomā vietējiem zemniekiem. Vai šie likuma grozījumi bija jāveic jau iepriekš? Uzticos tām simt galvām Saeimā, un, ja reiz viņi lēmuši un darījuši to tagad, nevis kaut kad agrāk, tātad tā ir pareizi. ◆
