Finanšu ministrija nākusi klajā ar iespaidīgām nodokļu reformas idejām. Piedāvāts līdz 20 procentiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli. Ministrija piedāvā arī celt minimālo algu līdz 430 eiro, bet diferencēto nepaliekamo minimumu noteikt līdz 300 eiro. Piedāvātas arī citas izmaiņas nodokļu jomā. Tas būtiski ietekmētu valsts un pašvaldību, kā arī iedzīvotāju maciņus. Vai izteiktie priekšlikumi uzlabos ekonomisko situāciju?
Viktors Dudars, SIA “Juniperus” būvdarbu vadītājs
— Nevar noliegt, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, bet bieži vien šķiet, ka valdībai nav skaidrības, ko darīt. To jau parādīja notikumi gada nogalē, kad strauji mainīja nodokļu regulējumu. Uzņēmējiem galvenais ir stabilitāte nodokļos, jo citādāk savu darbību un attīstību nevar plānot. Grūti pateikt, cik lieli nodokli būtu optimālais, jo svarīgāk ir panākt, lai visi tos maksātu. Jāpievērš uzmanība arī to administrēšanai, lai nodokļu maksātājiem šis process būtu vieglāks. Neviens jau nestrādā ar domu kaut ko nemaksāt, bet, ja grūti izdzīvot, meklē citas iespējas.
Vēl jau tie ir tikai priekšlikumi, kas jāapspriež un jāizvērtē saistībā ar valsts budžetu, jo arī tas ir svarīgi. Jāatrod tas zelta vidusceļš.
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, pašvaldības tas ļoti ietekmēs, jo tas ir galvenā budžeta ieņēmumu daļa. Tomēr nedomāju, ka vienā pozīcijā noņems, nekompensējot citā. Tie pagaidām ir priekšlikumi, par ko vēl jādiskutē, arī ar pašvaldībām. Valdībai, protams, jāmeklē risinājums, kā attīstīt ekonomiku.
Tas pats attiecas arī uz minimālo darba algu. Ja to paaugstinās, tad pašvaldības budžetam tas atkal ir papildu slogs. Uzņēmējdarbībai nodokļu sloga samazināšana, protams, ir svarīga.
Jānis Dzenis, zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks
— Neesmu šajā jautājumā iedziļinājies, bet līdzšinējā pieredze, lauksaimniekiem tiekoties ar ministrijas pārstāvjiem, ir, ka šie ierēdņi nav kompetenti savā darbā, jo par ekonomikas jautājumiem nespriež profesionāļi, bet citu jomu pārstāvji, piemēram, juristi vai sabiedrisko attiecību speciālisti. Šķiet, ka tas viss ir tikai skaistas frāzes, jo vairumam politiķu un ierēdņiem nav saprašanas, kā jādarbojas valstij.
Tā ka visas nodokļu reformas ir grābstīšanās pa gaisu. Valstī mēģina pelnīt ar visu, bet tikai ne ar to, kas veicina attīstību — ražošanu. Lai tā būtu, nodokļu politika jāmaina pamatos. Turklāt uzskatu, ka, ieviešot kādu nodokli, valstij precīzi jāzina, kam tas vajadzīgs, kur šo naudu izlietos. Tagad ir tā, ka, samaksājot nodokļus, cilvēkiem pašiem vēl jānodrošina visas pamatlietas — izglītība, veselības aprūpe un labākas vecumdienas.
Runā arī par minimālās algas celšanu. Tas ir koks ar diviem galiem. Ja man vajadzīgs kārtīgs strādnieks, tad viņš diktē algu man, nevis otrādi. Savukārt maksāt algu cilvēkam, kurš slikti strādā, vispār nav jēgas. ◆
