Latvijas iedzīvotājiem aizvien vairāk patīk apceļot savu zemi. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, 730 000 no tiem bijuši Latvijas iedzīvotāji. Tas ir par 9,8% vairāk nekā 2015. gadā. Populārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, kā arī Siguldas, Engures un Kuldīgas novadā.
— Nosauciet vietas, ko, jūsuprāt, tūristam noteikti jāredz tuvākajā apkaimē?
Daina Vancāne-Viļuma, Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja
— Man kā skrīverietei gribas un vēlams teikt — Skrīverus un tur esošos gan iepazītos, gan jaunos objektus. Vispirms jāredz Skrīveru dendroloģiskais parks un koku stādījumi ap Kalnamuižas ezeru. Jāaplūko Kraukļu kalni, Augstie kalni, Batarejas jeb Aizkraukles pilskalns, jāiepazīst Skrīveru Daugavas ielas apbūve — 20. gadsimta divdesmito un trīsdemito gadu celtniecības pērles.
Skrīveri ir prieki pareizu garšu zinātājiem. Tos var gūt bioloģiskajā saimniecībā “Ragāres”, Skrīveru pārtikas kombinātā, uzņēmumos “Skrīveru saldumi”, “Skrīveru mājas saldējums” un “Divu māsu virtuve”. Skrīveros var baudīt mākslu — paviesoties dārza svētkos “Māksla mākslā”, apmeklēt radošo darbnīcu “Daugava”, kura jau iekarojusi daudzu Latvijas iedzīvotāju interesi, pabūt kalēja Grīnberga darbnīcā. Protams, mūžīgā vērtība ir Andreja Upīša memoriālā māja-muzejs.
Anita Nagle, vietējā gide Kurmenē
— Mūsu pusē vajadzētu apmeklēt Skaistkalni, tās baznīcu, karsta kritenes, tas nav tālu no Kurmenes. Skaistkalnē ir vēstures muzejs, zem baznīcas ir kapenes, par to visu gids interesanti pastāstīs. Kritenes ir interesants veidojums — kad izskalo ģipšakmeni un zeme iebrūk, šādi veidojumi vijas pāri Latvijai, Lietuvai. Milzīgas iekritušas bedres, kurās var iekāpt 20 metru dziļumā, citas ir pildītas ar ūdeni. Skaistkalnē arī ir, kur pārnakšņot, ja tūristi brauc no tālienes.
Kurmenē var apskatīt baznīcu, grāfu Komarovsku dzimtas senču vietu. Mums ir interesanti cilvēki, ar kuriem vērts tikties. Var apmeklēt zirgu fermu “Zviedru birzes zirgi”, kopēja ļoti interesanti pastāstīs par šo jomu. Viņas audzētie sporta zirgi piedalījušies pat sacensībās Amerikā. Latvijā īpatnēja vieta, kuru noteikti katram ieteiktu apmeklēt, ir Rucava, Papes ezers. Protams, jāpaciemojas arī Ludzā, pie tās amatniekiem, jāpavizinās pa ezeru šaipusē. Turp vajag braukt vismaz uz divām dienām.
Dzintra Reimarte, ģeogrāfijas skolotāja Seces pamatskolā
— Pirmais objekts, kurp noteikti jādodas, ir nesen izveidotā Aklā purva dabas taka Daudzesē, netālu no Daudzeses pamatskolas. Unikāla vieta, kur var aplūkot retus, aizsargājamus augus un turklāt nav daudz vietu, kur pa īpaši izveidotām laipām vari doties ceļojumā pa purvu.
Mūsu pusē nedrīkst pabraukt garām Vīgantes parkam un gleznainajiem Daugavas krastiem. Apskatīt to, kas mums ir pierasts, tās pašas baltās vizbulītes, kuras pavasaros Daugavas krastos zied uz nebēdu. Kamēr nav saplaukušas lapas, var aplūkot dolomīta atsegumus krastā. Jāaizbrauc līdz Seces akmenim, vietai, kur Daugava aizgāja secen. Tā nav tikai teika, bet patiesība, jo šajā vietā var redzēt Daugavas veco gultni.
Ko vajadzētu redzēt Secē? Senatnē Tērbatas universitātes astronoms Strūve sāka vēlāk savā vārdā nosauktā meridiāna loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem, un viens no tiem ir arī Secē, Grebļa kalnā. To vajadzētu uzmeklēt, ja esat šaipusē. Star citu, netālu no Vecās skolas ir ezers Aklītis, kas ir vienīgais ezers Secē. Par to klīst daudzi nostāsti, un šo vietu esmu iecerējusi apmeklēt kopā ar saviem audzēkņiem. Skolas laikā mūs tur veda, bet tagad neviens bērns šādu vietu nezina. ◆
