Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz viesstrādnieku minimālo algu rēķināt katrā jomā atsevišķi. To saskaņoja visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju. Tā neiebilda juridisku, bet politisku iemeslu dēļ. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības uzsver, ka viņa partijai tas ir “sarkano līniju” jautājums: “Mēs esam par latvisku Latviju, mēs esam pret lēto viesstrādnieku piesaistīšanu. Šis projekts šajā valdībā nevar iziet cauri.” Tajā pašā laikā strādnieku trūkums jūtams celtniecībā, transporta un lauksaimniecības jomā. Kāda ir Aizkraukles puses uzņēmēju attieksme pret darbaspēka ieplūšanu Latvijā?
Jānis Dzenis, Kokneses novada zemnieku saimniecība “Kalnavoti”
— Viesstrādnieku nepieciešamība jāvērtē konkrēti katras nozares speciālistiem. Pieļauju, ka zemnieku saimniecībām, kurās nepieciešams daudz roku darba, piemēram, ogu lasīšanā, šāds variants ir saistošs. Saimniecībām, kurās darbu veic ar dažādu tehniku, strādniekus, kā par brīnumu, izdodas atrast. Manā saimniecībā tās pirmsākumos ļoti labi strādāja divi vēl kolhoza laiku pieredzējuši cilvēki. Viņus nomainīja tikpat čakls darbinieks, un, lai arī šajos gados bijusi darbinieku rotācija, viņi ir viens par otru labāki. Protams, ir nozares, kurās tā neveicas. Vai līdzēs darbaspēks no ārvalstīm? Domāju, sākumā iemesls jāmeklē valstī, sistēmā, konkrēti izglītībā, profesionālajās iemaņās, jo pat elementāram roku darbam vajadzīgas zināšanas un prasmes. Piemērs manā saimniecībā — pieņēmu darbā divas sievietes kaplēt burkānus. Divās dienās divatā viņas pieveica vienu vagu. Vagu pavisam bija ap simt, un šādā tempā darbs būtu paveikts pēc gada. Viņu vietā sameklēju citu, kas izravēja divas vagas dienā. Ar to gribu teikt, ka jebkurš jebkuru darbu nevar darīt. Ja mēs ielaidīsim valstī šādus neprasmīgus cilvēkus, jēgas nebūs, vien ieguvums budžetā, nomaksājot par viņiem nodokļus. Neesmu tik principiāls kā Nacionālās apvienības pārstāvji. Lieliski būtu, ja varētu sekot Amerikas, Dānijas piemēram un ar valsts finansējuma atbalstītām programmām varētu “iepirkt” gudrus, talantīgus, izglītotus speciālistus, sportistus, zinātniekus, veidojot augsti attīstītu valsti. Bet Latvijā esošā nemitīgā paranoja no ārvalstniekiem jau sāk krist uz nerviem.
Indulis Bāliņš, kravu autopārvadājumu uzņēmums “Kristīne B” Aizkrauklē
— Mūsu uzņēmumā pagaidām netrūkst strādājošo, bet, cik zinu, ar to saskaras firmas Rīgā. Aizkrauklē darbā uz smagajām automašīnām pie manis piesakās arī jauni, 23 — 30 gadus veci, cilvēki, tajā skaitā divi ar augstāko izglītību. Nav noslēpums, ka Lietuva, Polija ir pilna ar ukraiņiem, kuriem 1000 eiro alga ir ļoti laba. Rīgā pirms pāris gadiem iebrauca ap 40 filipīniešu. Viņus apmācīja braukt ar smagajām mašīnām, un kādi 15 arī sāka reāli strādāt šajā nozarē. Mana pieredze rāda, ka reiz uz ārzemēm devušies latviešu šoferi, agrāk nopelnot 3 tūkstošus eiro, kļūstot vecākiem, atgriežas Latvijā un neiebilst arī uz pusi mazākai algai. Bet arī jaunieši, kuriem Latvijā palikusi ģimene, bieži izvēlas atgriezties. Nav jau arī tur maize bez garozas. Runājot par nozari kopumā, par iebraucējiem un viņu darba kultūru, tā nereti ir augstāka kā vienam otram latvietim. Par “Kristīni B” varu teikt, ka ar darbiniekiem paveicies. Cenšos vispirms darbā pieņemt vietējos, Aizkraukles puses, cilvēkus, bet ir labi vīri ar lielu stāžu, kas brauc no Latgales un Kurzemes.
Jānis Lauks, ceļu būves uzņēmums “Aizkraukles CBS”
— Esam mazs, kompakts uzņēmums, 17 darbinieki, personāla mainība ļoti maza, savējos cenšamies nosargāt un pēdējo reizi jaunu darbinieku pieņēmām aptuveni pirms astoņiem gadiem. Darbus ņemam atbilstoši savām iespējām. Līdz šim tas ir izdevies, redzēs, kā būs tālāk. Lielo firmu lauciņā neejam, un pieļauju, ka tām ar cilvēku resursiem būs grūti. Skatoties vispārīgi uz lēto viesstrādnieku jautājumu, domāju, ka tas ir neizbēgams process un nākotnē kļūs vēl aktuālāks. Nav reāli cerēt, ka turpmāk iztiksim tikai ar saviem spēkiem. Šajās dienās kādā sarunā kārtējo reizi uzklausīju stāstu par bērniem, kas devušies strādāt uz ārzemēm. Viņu vietā kādam ir jānāk — arī tas ir neizbēgami. Nevaru apgalvot, ka visi gados jaunie darbinieki ir slikti speciālisti. Mana darbinieka dēls pašlaik profesionālajā skolā apgūst ceļu būvi, un par viņu varu teikt — aug lietaskoks, bet, parunājot ar viņu, jāsecina, ka vidējais līmenis ir ļoti zems. Ja cilvēks vēlas strādāt, viņš agri vai vēlu apgūst arodu, bet man jāatzīst, ka mūsu vidū ir arī tādi, kas nevēlas pilnīgi neko, tajā skaitā strādāt un saņemt algu, vien dzīvot no pabalstiem un tā jūtas laimīgi. ◆
