Pirms Ziemassvētkiem Rīgas centrā jau piekto reizi notika labdarības akcija “Laimas namiņš”. Pie slavenā “Laimas” pulksteņa iekārtotajā mājiņā bija izvietotas kartītes ar bērnu rakstītajām vēlmēm, un, izvēloties kādu no tām, ikviens varēja sarūpēt tieši to dāvanu. Tās saņems bērni no maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas nodaļas pacienti. Dažādas dāvanu sarūpēšanas akcijas notiek daudzviet Latvijā, un bērnu vēlmju pirmajā vietā ir dārgās modernās tehnoloģijas. Kura ir labākā Ziemassvētku dāvana?
Kristīne Liepiņa, triju bērnu māmiņa
— Vēlmju saraksts Ziemassvētku vecītim parasti ir ļoti garš, bet lielākoties tas ir neizpildāms, jo kārotākās lietas ir dārgas. Tā arī paskaidroju, ka visu iegūt nav iespējams, jo Ziemassvētku vecītim ir jāapmeklē ļoti daudz bērnu. No tā visa tomēr cenšos sagādāt kaut ko, lai būtu gandarījums. Arī maniem bērniem viena no lielākajām vēlmēm ir modernāki mobilie telefoni, bet šādas dāvanas jāizvēlas pēc iespējām un vajadzības. Manā skatījumā labākā Ziemassvētku dāvana ir kopīgi pavadīts laiks un pasākums, jo galvenais ir prieks.
Aija Balode, Pļaviņu novada domes sociālā darbiniece
— Noteikti mīļas un taustāmas lietas. Bērni gan šobrīd ir ļoti prasīgi un vēstulēs Ziemassvētku vecītim lielākoties min telefonus un planšetdatorus. Kāds noteikti to arī saņem, bet bērni ne vienmēr to spēj novērtēt. Neatkarīgi no materiālās situācijas ģimenē bērnu vēlmes ir ļoti līdzīgas. Pērn arī mūsu novada bērni rakstīja savas vēlmes “Laimas namiņā”, un katrs saņēma kāroto, arī dārgās lietas. Pārsteigums viņiem bija liels. Atverot katru dāvanu, bērni priecājas, jo tajā brīdī ir šī svētku izjūta.
Juris Babris, Ziemassvētku vecītis ar 20 gadu pieredzi
— Jebkura dāvana. Pati lielākā noteikti ir pats Ziemassvētku vecītis. Pēc manas pieredzes, nav svarīgi, cik liela ir dāvana, pat mazākais sīkumiņš viņiem sagādā prieku. Acīmredzot būtiskākais ir dāvināšanas un saņemšanas prieks. Par tām lietām, ko viņi minējuši savās vēstulēs Ziemassvētku vecītim un “nokrīt” kā no gaisa, rūpējas citi rūķi, bet mans uzdevums ir sagādāt prieku pasākumu dalībniekiem, un tas ir ar dziesmām, dejām un rotaļām. Esmu bērniem dalījis pa konfektei, un arī tad acis mirdz.
Ir bijušas situācijas, kad rūķi nav ielikuši maisā dāvanas, un tad nākas iziet no situācijas un pastāstīt, ka tās varēs saņemt vēlāk, un visi vienmēr bijuši saprotoši. Savā praksē gan ne reizi uz pasākumu neesmu nesis līdzi žagarus, jo nav taču ne sliktu bērnu, ne pieaugušo. Kāds kļūdās, bet par to nav jāsoda, vien jāmudina nākamreiz rīkoties citādāk. ◆
