66,7 procenti aptaujāto pedagogu uzskata, ka sabiedrība skolotāju darbu nevērtē augstu — liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktā pētījuma “Skolotāja profesijas prestižs Latvijā” rezultāti. Savukārt sabiedrības vērtējumā vairāk nekā trešdaļa jeb 37,6 procenti aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka kopumā augstu vērtē skolotāju darbu, turpretim 41 procents respondentu tam nepiekrīt. Vidusskolēnu skatījums ir pozitīvāks — 47,2 procenti uzskata, ka sabiedrība pedagogu darbu vērtē augstu. Kas, jūsuprāt, ietekmē skolotāja profesijas prestižu, un kā to varētu celt?
Līga Sudare, kustības “Iespējamā misija” skolotāja, māca latviešu valodu un literatūru Rīgas Juglas vidusskolā
— Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, ka šobrīd, lai studētu pedagoģiju, nav nekādas atlases. To var darīt jebkurš ar jebkādiem mācību rezultātiem. Ja skolotāju specialitātēs būtu tikpat liels konkurss kā, teiksim, juristiem vai ārstiem, un būtu izstrādāti noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst, lai varētu kļūt par skolotāju, arī šīs profesijas prestižs augtu. Patlaban prasības ir ļoti zemas, un atplestām rokām augstskolās uzņem visus, kuri grib kļūt par skolotājiem. Līdz ar to panāk pretēju efektu. Piemēram, kustībā “Iespējamā misija” ir ļoti stingri atlases kritēriji, ir četras atlases kārtas un no 200 gribētājiem uzņem tikai 20. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis misijai lūdzis atklāt šos kritērijus un izteicis vēlmi tādus ieviest studēt gribošo pedagogu atlasē.
Otra lieta ir skolotāju atalgojums. Man par to īsti negribas runāt, bet nav normāli, ka par šādu nozīmīgu darbu skolotāji saņem kapeikas un materiāli to nenovērtē.
Ingrīda Mačuļska, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā
— Manuprāt, ikviena skolotāja prestižu vispirms nosaka viņa personība un profesionālā darbība. Turpretim kopumā to ļoti ietekmē sabiedrības un vecāku attieksme. Bērnos jāaudzina cieņa pret ikviena darba darītāju, lai kas viņš būtu. Vecāki ļoti domā par savu bērnu izglītošanu, un tas ir apsveicami, taču ir situācijas, kad viņiem jābūt ļoti objektīviem gan pret skolotāju, gan pret savu bērnu. Katrā situācijā jānoskaidro visi apstākļi, jāuzklausa arī citu viedokļi un nevar akli ticēt visam, ko stāsta tikai viena puse. Maza bērna klātbūtnē nevajadzētu pārrunāt lietas, ko viņš vēl nespēj saprast, izvērtēt. Bieži vien cilvēkos uzkrājas negācijas, ko veicina gan ekonomiskie, gan sadzīves apstākļi, gan stresainais dzīves ritms, un tad rodas vēlme pārāk daudz kritizēt, nepamanot labo. Par laimi, vairāk ir tādu cilvēku, kuros netrūkst pozitīvisma, un to sajūtam arī mēs savā darbā. Paldies šiem vecākiem, jo bērni mācās tikai no tiem, kurus viņi ciena.
Skolās gaida jaunus, zinošus un enerģiskus skolotājus, taču viņu nonākšana līdz darbavietai ir atkarīga no valsts politikas.
Aivars Miezītis, Mazzalves pamatskolas direktors
— Pašlaik sabiedrība pret pedagogiem ir kļuvusi prasīgāka. Pieaugušie, vecāki par skolotājiem ne tikai runā bērnu klātbūtnē, bet diemžēl arī tos aprunā. Medijos ir tendence pārspīlēti izgaismot atsevišķus negatīvus gadījumus un tos vispārināt un attiecināt uz visiem pedagogiem. Tas, ka sabiedrība vairāku desmitu gadu garumā tiek, ja ne katru gadu, tad katru otro gadu tracināta ar izceltu virsrakstu titullapā par kārtējo algas paaugstināšanu pedagogiem, kas patiesībā izrādās kārtējais “feiks”, neapšaubāmi negatīvi ietekmē skolotāja profesijas prestižu. Tas, ka nosacīti liela daļa sabiedrības, arī nozīmīgs aptaujāto pedagogu skaits, uzskata, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā ir zems, neapšaubāmi ir satraucoša, slikta ziņa mums visiem, valsts labklājībai un ilgtspējai. Lai arī lielā mērā no pašiem skolotājiem atkarīgs, kādi ir viņu darba rezultāti, kā viņi veido savu tēlu sabiedrībā, liela, pat ļoti liela atbildība jāuzņemas medijiem, nemaz nerunājot par valsti, kura tieši atbildīga par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu pedagogiem un profesionālu un motivētu jauno skolotāju sagatavošanu. ◆
