Izglītības un zinātnes ministrija tuvāko triju gadu laikā iecerējusi samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5,5 tūkstošiem eiro. Ietaupīto naudu plānots novirzīt akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanai. Kā vērtējat šādu ieceri?
Liene Batņa, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente
— Šis jautājums nav viennozīmīgs. Ne visi budžeta studenti novērtē iespējas, ko valsts viņiem piedāvā. Ir daļa, kas neapmeklē lekcijas. Protams, daļai no viņiem, lai sevi nodrošinātu un uzturētu, ir jāstrādā, un lekcijas neapmeklē tieši šī iemesla dēļ. Cits jautājums ir mācību maksas un studiju kvalitātes atbilstība tai. Ja pilnībā atceltu budžeta vietas, vai līdz ar to uzlabotos izglītības kvalitāte vai arī augstākā izglītība augstskolām būtu labs naudas pelnīšanas avots? Lai gan jāatzīst, ka Latvijā studiju maksa nav augsta un līdz ar to arī mūsu akadēmijā ir daudz apmaiņas programmu studentu no ārzemēm. Runājot par mācībspēku atalgojumu, nevaru spriest par citām augstskolām, bet mūsu algu līmenis ir ļoti zems. Turpretī pedagogiem izvirza ļoti augstas prasības, un rezultātā šīm izglītības iestādēm ir grūti piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus. Bet jāatceras, katrai no augstskolām ir savs atalgojuma līmenis, un tas var būt ļoti atšķirīgs.
Artūrs Paugurs, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes doktorants
— Tas ir koks ar diviem galiem — no vienas puses, ir šobrīd trūkstošais — studiju programmu kvalitāte un pienācīgs atalgojums labiem pasniedzējiem. Lai palielinātu augstskolu absolventu skaitu, budžeta vietu ir daudz. Izglītības un zinātnes ministrijas ideja arī ir šajā virzienā — uzlabot studiju kvalitāti, bet diemžēl uz vietu skaita samazināšanas rēķina. Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu mēs kā valsts, kas cenšas būt Eiropas attīstītāko vidū, zaudējam šādu iespēju, jo attālināmies no mērķa par bezmaksas augstāko izglītību. Otra problēma ir gados jaunie mācībspēki un viņu nosvēršanās par labu, piemēram, industriālākām nozarēm, darbam uzņēmumos, nevis pelnīt nelielās lektoru aldziņas. Vairākas studiju programmas ir novecojušas, tās nepārstrādā, līdz ar to daļa studentu atbirst. Programmā, kurā es mācos, katru gadu iestājas ap četrdesmit jauniešu, bet 4. kursā bakalaura darbu raksta labi ja desmit. Tas liek aizdomāties par budžeta vietu samazināšanas nepieciešamību.
Aldis Labinskis, Aizkraukles novada vidusskolas direktors
— Manas pārdomas šajā jautājumā: ja laika gaitā iedzīvotāju, līdz ar to arī skolēnu, skaits ir samazinājies, desmit gadu laikā par aptuveni trešdaļu vidusskolas beidzēju, tad attiecīgi arī augstskolās iestājas mazāk jauniešu. Agrāk aprēķins bija — augstskolas budžeta vietas rezervēja ap 50% vidusskolas audzēkņu. Ja budžeta vietu skaits nav samazināts, ar ko tās aizpilda? Ar mazāk spējīgiem skolēniem. Augstskolas tām atvēlētās budžeta vietas cenšas aizpildīt un rezultātā iegūst šos augstskolas kursam neatbilstošus, ar mazu motivāciju studēt gribētājus. Nav nekāds noslēpums, ka šobrīd nedaudz vairāk par pusi no visiem vidusskolēniem ir spējīgi studēt. Palielinot šo procentu, pieļaujot, ka studēt var lielāks skaits, patiesībā būtu ļoti nesaimnieciska rīcība ar valsts budžetu. ◆
