Latvijā gadā vidēji noformē ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksā tikai ap 40% no piemērotajiem naudas sodiem. Pārkāpējiem pārsvarā ir nievājoša attieksme pret soda izpildi, daļa cenšas novilcināt soda samaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem. No 1. septembra stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem ieviests princips, ka tam, kurš atzīs sevi par vainīgu un ievēros konkrētus nosacījumus, savlaikus samaksās sodu, maksās mazāk. Vai, jūsuprāt, jaunie noteikumi ļaus efektīvāk iekasēt soda naudu?
Anita Ozola, administratīvās komisijas vadītāja Koknesē
— Likuma grozījumus atbalstu. Taču nevarētu teikt, ka šos grozījumus bieži varēs pielietot praksē, jo nav daudz administratīvo pārkāpēju, kuri izmantos vai būs tiesīgi izmantot šādu iespēju. Likuma pantā ir daudz priekšnosacījumu, kuri jāievēro un jāizvērtē, pirms tiek piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas. Manuprāt, priekšnosacījums, ka pārkāpējam jāierodas uz sēdi, ir pamatots. Tā ir pilsoņa pienākuma pildīšana, nopietna attieksme pret administratīvo komisiju, kas veic savu darbu. Administratīvās komisijas mērķis un uzdevums nav noteikt pēc iespējas lielāku naudas sodu, primārais ir audzinošs faktors, lai pārkāpumu neatkārtotu. Ir personas, kas apzinās savus nodarījumus, reizēm tas gadījies netīši. Ja cilvēks apzinās nodarījumu vai novērš kaitīgās sekas, patiesi nožēlo nodarīto, likumdevējs ar normatīvā akta palīdzību ir devis iespēju samazināt soda apmēru. Likuma grozījumi motivē pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemēroto naudas sodu.
Udo Pērsis, deputāts Skrīveru novada domē
— Šāda prakse jau sen ir daudzās valstīs kā rietumu, tā austrumu pasaulē. Tas ir normāli, pasaulē tā ir pieņemts — ja maksā uzreiz, tad ir mazāk. Neteikšu, ka atbalstu vai neatbalstu, taču uzskatu to par loģisku soli, bet nezinu, kāds būs izpildījums. Vai tas varētu efektīvāk ļaut iekasēt soda naudu — to gan ir grūti pateikt. Varbūt nav runa par to, ka cilvēki ļaunprātīgi nemaksā. Mums taču ir ļoti labi cilvēki, tiklīdz publiskajā telpā lūdz kādam ziedot dzīvības glābšanai, tā summa ātri vien tiek saziedota. Cilvēki vienkārši ir ļoti nabadzīgi. Pie mums vēlas sodīt, nevis strādāt profilaktiski. Nu, kaut vai ņemot ceļa zīmes — bieži vien tajās nav nekādas loģikas. Vai arī fotoradari — tos izvieto nevis, lai novērstu nelaimi, bet lai iekasētu naudu.
Einārs Zēbergs, Aizkraukles novada administratīvās komisijas vadītājs
— Mēs cenšamies iedziļināties katrā konkrētajā pārkāpumā, un mūsu mērķis nekad nav bijis pēc iespējas bargāk sodīt. Ar naudas sodu nevar panākt vēlamo, vairāk nepieciešams izskaidrojošais darbs, lai cilvēks saprot savu nodarījumu. Dažkārt pārspīlēti lielais sods var novest pie pretējas reakcijas. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu pārkāpumos, ko izskatām, vienmēr ir iespēja variēt — piemērot mazāku sodu, nepiemērot naudas sodu vai piemērot brīdinājumu. Lielai daļai personu, kas nonāk administratīvās komisijas redzeslokā, ir garš sodu saraksts, bieži neesam vienīgā administratīvā komisija, kura šos cilvēkus sodījusi. Ieraksti šādām degradētām personām, dzērājiem par nesamaksātu soda naudu krājas, uz sēdēm viņi nenāk. Ja runājam par pārējiem cilvēkiem, kuriem gadās pārkāpt noteikumus, grozījumi ir laba lieta. Katram jādod iespēja nožēlot nodarījumu, ļaut tīri materiāli sajust, ka viņam nāk pretī. Tas arī ir audzinošs faktors. ◆
