Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu neatbalstīt tādus vakcinācijas iedrošināšanas pasākumus, kas rada atšķirīgu attieksmi un šķeļ sabiedrību. Iepazīstoties ar Veselības ministrijas pasākumu kopumu vakcinācijas iedrošināšanai, tiesībsargs secina, ka tajos nav ievērots taisnīguma princips, jo tie pārkāpj tiesiskuma un ētiskuma robežas.Cik ētiski, jūsuprāt, ir veidot šādu situāciju, kas, tiesībsarga ieskatā, veicina sabiedrības šķelšanu?
Ginta Kociņa, ģimenes ārste Jaunjelgavas novadā
— Šajā jautājumā saduras ekonomiskā, ētiskā un arī politiskā puse. Ētiskie jautājumi parasti ir svarīgāki, bet šajā gadījumā, kad ir ārkārtas situācija, jautājums ir īpaši sarežģīts. Redzu cilvēkus, kuri ir slimojuši, kuriem bijis ļoti grūti un pēc rehabilitācijas procesa netiek galā. Ja visa Latvijas sabiedrība būtu gatava vakcinēties, šāds jautājums neuzpeldētu. Manuprāt, vakcinēšanās sākumā par maz bija skaidrojošas informācijas. Vairāk vajadzēja iedrošināt, mazāk izplatīt negācijas, vairāk rādīt labos piemērus. Tomēr cilvēki ir dažādi — vieni baidās no vīrusa, nāk un potējas, citiem bail no vakcīnas. Mēs, ārsti, konkrēti es, iedrošinu ar savu piemēru, ka esmu sapotējusies. Atsaucība Jaunjelgavas novadā ir liela. Pārdomājuši arī tie, kas pirms tam divas reizes kategoriski teica, ka nevakcinēsies. Neraugoties uz visādu labumu solīšanu. Pašlaik ar vakcinējamajiem katru dienu strādāju no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā. ◆
Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs
— Šādi jautājumi sabiedrībā bijuši jau sen, ne tikai saistībā ar vakcinēšanos pret Covid. Jābūt līdzsvaram starp indivīda un sabiedrības interesēm. Ne tikai indivīdam ir tiesības rīkoties, kā viņš vēlas, bet sabiedrībai ir tiesības sevi aizstāvēt. Ja indivīds ir bīstams attiecībā pret sabiedrību, piemēram, izplata infekciju, bet tas attiecināms arī uz psihiskām slimībām, ja to dēļ cilvēks kļūst bīstams, tad, protams, sabiedrībai ir tiesības ierobežot viņa rīcību un brīvību, izolēt. Līdzīgs jautājums ir par obligāto veselības apdrošināšanu — vai ir tiesības piespiest obligāti apdrošināties. Tā arī ir vēršanās pret indivīdu. Bet, ja sabiedrība nolemj, un tas ir sabiedrības konsensus, ka visu labā, tajā skaitā arī paša indivīda labā, tad sabiedrībai ir tiesības vērsties pret vai ignorēt šāda indivīda intereses un rīkoties atbilstoši kopējām vēlmēm. Starp citu, arī tiesībsargs dažādās intervijās izteicies pretrunīgi par šo jautājumu ◆
Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs
— Sabiedrība var pastāvēt, balstoties uz to, ka cilvēki rīkosies prosociāli, respektīvi, visas sabiedrības labā, nevis tikai šauri egoistiski. Mēs ievērojam arī satiksmes noteikumus — braucam pa ielas labo pusi, nevis kreiso, kā mums varbūt gribētos. Ejam pāri ielai pie zaļās gaismas, nevis sarkanās. Ja kāds to tomēr dara, ir speciālas institūcijas, kas šo lietu cenšas novērst. Saistībā ar vakcinēšanos situācija nav atšķirīga. Tā sabiedrība funkcionē tās pamatos. Tas pats notiek ar nodokļu maksāšanu — ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības tos nemaksāt, bet baudīt kopējos labumus. Kad kāds viņiem saka, ka jāpiedalās ar savu artavu, tad viņi saka — beidziet mūs diskriminēt, mēs gribam būt brīvi cilvēki brīvā valstī! Katra mūsu individuālā labklājība gandrīz 100% ir atkarīga no kolektīva. Lai vai kā, tomēr tie, kas nevēlas vakcinēties, ir atkarīgi no pārējiem. Šajā gadījumā jautājums ir par formu, kādā palīdzēt cilvēkiem izdarīt sociāli lietderīgu soli. Viss, kas saistīts ar samaksām, vedina cilvēkus domāt, ka šeit ir tirgus attiecības — man samaksās, un es pārdošu savu vakcinēšanos, lai iegūtu kaut kādu algu. Liela daļa no prosociālajām lietām ir balstīta uz dalīšanās principu, nevis atalgojuma un ieguvuma principu. Naudas balvas var mazināt cilvēku entuziasmu, un viņi var gribēt saņemt samaksu par jebkuru vakcīnu — ērču encefalīta, masaliņu utt. Naudas balva šajā situācijā nebūtu atbalstāma ne ētiska un no psiholoģiskā viedokļa. Savukārt no uzņēmēju viedokļa viņiem ir nepieciešami veseli, droši darbinieki, kas nav drauds klientiem. Kopumā teiktu, ka nav runa par ētiskumu, bet veiksmīgāko risinājumu, kā veicināt cilvēkus uz prosociālu rīcību, kas savukārt ir ētiski. ◆
