Lielākajā daļā valsts augstskolu noslēgusies uzņemšana pamatstudijām, kas atklāj, ka ir programmas, kurās nav aizņemta pat puse no pieejamajām studiju vietām, tāpēc izsludināta papildu pieteikšanās. Piemēram, līdz 29. augustam Latvijas Lauksaimniecības universitāte turpinās uzņemt brīvajās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju vietās, turklāt studētgribētājiem vēl ir pieejamas gan maksas, gan valsts finansētās vietas. Līdzīga situācija ir arī citās augstskolās. Kur paliek vidusskolu absolventi?
Ira Bakuļina, Aizkraukles 1. vidusskolas direktore
— Pirmkārt, ir samazinājies skolēnu skaits. Vai augstskolas, plānojot savu darbu, šo apstākli ņēmušas vērā? Tāpat ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas beigšanas nevis stājas augstskolā, bet brauc strādāt un studēt ārpus Latvijas. Ir arī tādi, kuri pēc vidusskolas stājas kursos. Šogad Aizkraukles 1. vidusskolu pabeidza astoņi jaunieši, nezinu, cik iestājās augstskolā, bet viens vidusskolas absolvents devās strādāt uz ārzemēm, jo tur dzīvo radi. Studentu papildu uzņemšana ir iespēja tiem, kuri kaut kur netika, bet studēt grib, mēģināt iestāties kādā no augstskolām. Iestāties augstskolā var mēģināt arī tie, kuriem sekmes vidusskolā nav bijušas izcilas, vien jautājums, vai viņi spēs mācīties. Tā ir arī iespēja budžeta grupā tikt mazturīgākajiem.
Roberts Glaudiņš, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktors
— Visām Latvijas skolām ir viena problēma —trūkst bērnu. Ir arī cita problēma — retais spējīgs studēt augstskolā, ļoti daudzi pēc pirmā semestra no mācībām universitātē “atbirst”. Īpaši problēmas ir, piemēram, informāciju tehnoloģijās. Kā risināt šo problēmu? Ļoti daudziem pamatskolu beidzējiem nemaz nevajadzētu nonākt vidusskolās, viņiem būtu jāmācās arods. Ir audzēkņi, kuri pēc vidusskolas nemaz nevar studēt spēcīgās programmās, jo nav labi sagatavoti. Taču, ja visas skolas strikti ievērotu prasības un neuzņemtu visus, kas piesakās, tās būtu pustukšas.
Ruta Krūkle, Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore
— Pirmkārt, audzēkņu, kas beidz vidusskolu, skaits ir samazinājies. No valsts izbraukušas daudzas ģimenes ar bērniem. Otrkārt, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ļoti vēlējās reformēt augstskolu skaitu, to ir par daudz, ir liela skolēnu izsijāšanās starp augstskolām. Tas, vai pēc vidusskolas beigšanas jaunieši izvēlas profesionālo izglītību, ir maz ticams, jo vai tāpēc jāmācās vidusskolā? Tas būtu nepareizi pēc vidusskolas nonākt arodskolā, bet no brīža, kad valstī ieviesa izglītības reformu “nauda seko skolēnam”, jebkura vidusskola grib paturēt visus audzēkņus. Ir skolas, kur mums teica: labāk nebrauciet un neaģitējiet, mēs jums nedosim iespēju tikties ar devīto klašu audzēkņiem. ◆
