Pēc Eiropas Parlamenta datiem, aptuveni 80 līdz 85% no visa piesārņojuma pludmalēs ir plastmasa. Tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikai tas nodara zaudējumus 259 līdz 695 miljonu eiro apmērā, bet pasaules mērogā šī problēma ir vēl lielāka. Lai piesārņojumu mazinātu, Eiropas Parlaments pērn beidzot izšķīrās par aizliegumu pārdot no plastmasas ražotus vates kociņus, salmiņus, ēdamrīkus, traukus, polistirola glāžu vākus. Karš pieteikts arī plastmasas balonu kociņiem, pamestiem zvejas tīkliem un cigarešu izsmēķiem. Izņēmums būs parastās plastmasas glāzes, jo tām nav atrasta alternatīva. Lēmumam jāstājas spēkā nākamgad. Latvijā plānots, ka nepieciešamie likumprojekti sāks darboties 3. jūlijā. Vai esam gatavi neizmantot vienreizējos plastmasas traukus?
Ingūna Grandāne, ēdināšanas uzņēmuma “Panna” vadītāja
— Šobrīd Covid apstākļos ēdienu drīkstam izsniegt tikai vienreizlietojamos traukos. Ne es vienīgā, arī citu uzņēmumu ēdinātāji pagājušajā pavasarī izmēģinājuši vienreizlietojamos traukus, kas gatavoti no dabai draudzīgiem materiāliem. Konkrēti šie bija tikai nedaudz dārgāki par ierastajiem plastmasas traukiem, sadārdzinājumu neuztvērām sāpīgi. Tomēr šie trauki nav izturīgi pret karstumu. Līdz ar to mēs tos nevarējām pilnvērtīgi izmantot, tie jūk ārā. Arī pirms “kovida” izskanēja aicinājums ēdiena līdzņemšanai vai pēc krējuma, biezpiena un citiem sveramajiem produktiem veikalā nākt ar savu trauku. “Panna” labprāt apkalpotu šādus pircējus. Diemžēl pircējiem patīk ērtības, un uz kafejnīcu ar savu burciņu vai plastmasas trauku nāk retais. No esošajiem “Pannas” klientiem tādu ir 1%. Mums šāds ēdiena izsniegšanas veids darbu nesarežģī. Turklāt cilvēks var ietaupīt, jo nav jāmaksā par kastīti. Agrāk banketos vienreizējos traukus lūdza izmantot vienīgi jauniešu kolektīvi, kuriem negribas uzņemties materiālo atbildību par “normālajiem” traukiem. Ceru un esmu pārliecināta, ka cilvēki Covid laikā tik ļoti būs noilgojušies pēc agrāk tik ierastā ēdiena, pasniegšanas veida, ka vēl ilgi negribēs skatīties uz vienreizlietojamajiem traukiem. Toties maz tiek šobrīd runāts par ekoloģisko katastrofu, kādu var izraisīt šobrīd apritē esošie vienreizlietojamie trauki. “Panna” viena dienā saviem pircējiem izsniedz ap 100 šādu videi nedraudzīgu kastīšu. ◆
Vineta Grigāne-Drande,
veikalu tīkla “Elvi” pārstāve
— Izmaksas vienreizlietojamajiem traukiem veido ne tikai ražotājs, materiāls, bet arī dabas resursu nodoklis. Nodoklis dabai draudzīgajiem produktiem ir krietni zemāks nekā tiem, kas vidē nesadalās. Cenas precēm, kas aizstās vienreizlietojamos traukus, ir dažādas, un tās visvairāk ietekmē alternatīvu preču saražošanas tehnoloģiskais process. Vienreizlietojamie šķīvji no papīra ir tikai nedaudz dārgāki par plastmasas šķīvīšiem, savukārt dakšiņu cenas atšķirība ir lielāka, jo to pagatavošanai nepieciešami specifiskāki materiāli un tehnoloģijas. Ražotāji gan norāda — jo lielāki kļūs ražošanas apjomi, jo preces kļūs lētākas. Interesanti, ka daļa no alternatīvajiem produktiem vairs nebūs tipiski vienreizlietojamie trauki, ko izmet uzreiz pēc lietošanas — tos varēs lietot vairākkārt, drīkstēs mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā. Pagaidām vēl nav īsti skaidrības arī par to, kā tieši tiks pārtraukta plastikāta vienreizlietojamo trauku tirdzniecība Latvijā. Valdība vēl tikai izstrādā skaidras vadlīnijas par pārejas periodu — tiek gatavots likumprojekts, un ir plānots, ka to varētu pieņemt februārī. Ir skaidrs, ka varēs turpināt plastikāta glāžu un krūzīšu lietošanu, tomēr pastāv varbūtība, ka pāreja varētu būt lēnāka. Visdrīzāk plastikāta trauki no plauktiem nepazudīs vienā dienā, bet tiks iztirgoti pakāpeniski. Veikalā neturam lielus vienreizējo trauku atlikumus. Kopš sākās diskusijas par šo ES regulu, ražotāji saprata, ka pārmaiņas būs, un daudzi no viņiem savu sortimentu jau ir pielāgojuši jaunajām prasībām. ◆
Guntis Bredovskis,
SIA “Baltic Restaurants Latvia” valdes loceklis
— Es personīgi un arī uzņēmums ir par to, ka plastmasas trauki ir jāaizvieto ar videi draudzīgiem. Tik daudz, cik šobrīd saistībā ar Covid, vienreizējie trauki nav lietoti nekad iepriekš. Uzņēmuma pieredze ir samērā liela, kopā ar Igauniju mums ir ap 250 ēdināšanas vietu. No vides viedokļa skatoties, šāds ES lēmums ir pareizs. Mēs kā ēdinātāji esam gatavi pārmaiņām. Jautājums ir — cik sabiedrība ir gatava to pieņemt. Kā ēdinātāji jau vairākus gadus, pērn jo īpaši, saviem klientiem piedāvājām alternatīvu plastmasas traukiem. Tie gan ir 3 līdz 7 reizes dārgāki nekā plastmasas trauki, piemēram, plastmasas vai papīra maisiņš. Pusdienu boksi ir 3 līdz 4 reizes dārgāki. Joprojām klientu atsaucība ir niecīga. Pašlaik sabiedrība nav gatava tādām pārmaiņām, nav gatava par iesaiņojumu maksāt septiņas reizes vairāk. Ir arī citi, ne tikai cenas aspekti. Piemēram, ja videi draudzīgā traukā ielej silto ēdienu un to tuvākajā laikā neapēd, bet ieliek ledusskapī, trauks izšķīst. Šādi trauki ļoti ātri izšķīst, ja tajos ielej karstu zupu. Pašlaik tirgū nav risinājumu, kā šādus traukus padarīt noturīgus. Kokteiļu salmiņi no papīra cilvēkiem lielākoties nepatīk, jo tos nevar pakošļāt, kā to var darīt ar plastmasas salmiņiem. Pieejami arī polipienskābes salmiņi, kas ir līdzīgi plastmasas. Problēma ir šo salmiņu pārstrādāšana, jo paši dabā tie nesadalās, un tiem ir speciāli pārstrādes mehānismi. Viens no risinājumiem ir depozīttrauki, ko cenšamies ieviest arī mēs. Tas nozīmē, ka katram klientam ir savs, vairākkārt izmantojams ēdiena trauks. Šajā gadījumā jārisina higiēnas jautājumi. Līdzīga sistēma darbojas arī tirgū. Ja nevēlies par piena pudeli maksāt 15 centus, līdzi jāņem savs trauks. Jaunā regula neattieksies uz fasēto pārtiku, jo biodegradējošajos jeb dabai draudzīgu materiālu traukos pašlaik nav iespējams produktus ilgstoši uzglabāt svaigus. Pašlaik apgrozībā ir arī it kā papīra trauki, kuriem no iekšpuses ielaminēta plēve, kas neatbilst videi draudzīga produkta prasībām. ◆
