Ārkārtas situācijas laikā pašvaldības nodrošina pārtikas pakas skolēniem, kuri mācās attālināti. To saturs ir dažāds. Izskanējuši viedokļi, ka pakās esošā pārtika nav uzturvielām bagāta. Vai ir kādas kopējas vadlīnijas, kas nosaka to saturu?
Ieva Klauža, SIA “Vējkalni-Miki” īpašniece, nodrošina ēdināšanu Aizkraukles novada vidusskolā
— Esam saņēmuši daudz labu atsauksmju par mūsu sagatavotajām pārtikas pakām. To saturu saskaņojām ar skolas vadību un pašvaldības pārstāvjiem. Likām pakās produktus, kurus atļauts lietot skolā un kurus var izmantot kārtīgas maltītes gatavošanā. Pārtikas paku piegāde aizņem pat dienu vai vairākas, svarīgi bija izvēlēties produktus, kuriem nevajag īpašu uzglabāšanas temperatūru. Pārtikas pakā no augļiem ir āboli. Uz priekšu plānojot, domājam par risinājumiem pievienot skolas pienu. Nezinu, vai bērni būtu laimīgi, jau tagad sagatavotā pārtikas paka svēra savus 10 kilogramus. Citrusaugļi ir dārgi, divu apelsīnu vietā bērni var pagatavot kārtīgu maltīti. Visiem izdabāt nav iespējams. Ir vecāki, kas izvēlas ātrās ēdināšanas vai citu gatavu maltīšu pasūtīšanu uz mājām, viņiem viedoklis par pārtikas paku saturu atšķirsies no tiem, kas pārtiek no mazākiem ienākumiem un biežāk gatavo mājās. Nav iespējams produktus izvēlēties, pilnībā vadoties no nepieciešamo uzturvērtību viedokļa. Uzglabāšanas apstākļi neļauj pakā iekļaut gaļu. Daži vecāki uztraucas, kāpēc pakā nav Latvijas piena, bet šim produktam jābūt ar iespējami ilgāku termiņu, glabājamam istabas temperatūrā. Tas ierobežo pārtikas pakas satura izvēli. ◆
Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “mammamuntetiem.lv” vadītāja
— Jau pavasarī vērsām ministriju uzmanību uz to, ka pārtikas paku saturs bija nepārdomāts. To saprata arī tie, kas nav uztura speciālisti. Eksperti brīdināja, ka rudenī būs otrais saslimšanas vilnis. Vajadzēja sagatavoties, sekot līdzi, lai pavasara situācija neatkārtojas. Kādai institūcijai būtu jāuzņemas pārtikas paku saturs. Šobrīd ir absurda situācija. Valsts velta līdzekļus, lai cīnītos ar bērnu aptaukošanos un no tā izrietošajām problēmām. Daudz tiek runāts par sabalansētu, veselīgu uzturu. Pareizie ieradumi jāveido, kamēr bērns ir mazs. Bērnības ēdienkarte nosaka lielāku varbūtību, ko cilvēks nākotnē liks šķīvī. Pārtikas pakās ir saldināti produkti un tādi, kas satur daudz sāls. Nav labi tos ēst katru dienu. Ilgtermiņā tas ietekmē veselību, arī nākotnes veselību. Un tas viss laikā, kad vairums sporta aktivitāšu ir atceltas.
Būtiski būtu izstrādāt kopējas pārtikas paku vadlīnijas valstiskā līmenī. Svarīgi, kā mēs kā atbildīgi pieaugušie konstatējam problēmu, runājam par to un mainām. Redzot, ka situācija nav laba, nevajag to vienkārši pieņemt.
Mums, pieaugušajiem, kopā jārūpējas par bērnu nākotni un veselību. Izsūtījām paziņojumus medijiem, pieaicinājām uztura speciālistus, kas izstrādās savu piedāvājumu pārtikas paku saturu izstrādē. ◆
Kristīne Strautniece, Aizkraukles novada vidusskolas 8. klases audzēkņa mamma
— Esmu ļoti apmierināta ar izsniegtās pārtikas pakas saturu. Malači tie, kas tās plānoja un veidoja! Produkti ir labi, noderīgi — griķi, auzu pārslas, putraimi, siers, zirnīši un pat šprotes! Bija arī kāds našķis, ko bērniem likt uz kārā zoba — konfektes un barankas. Redzot, kāds pārtikas paku saturs ir citur — kartupeļu ciete, sasvērti griķi, kuriem nav zināms derīguma termiņš —, tiešām novērtēju to, kas ir mūsu bērniem. Grēks sūdzēties!
Manuprāt, pakā nekā netrūkst. Tie, kas čīkst, ka nav kaut kā, vajag taču saprast, ka bez pārtikas pakas mājās būtu un ir ēdiens. Ja gribas kādu augli, var aiziet un nopirkt. Mūsu ģimene ir priecīga. Lasīju, ka viena šāda pārtikas paka izmaksāja 24 eiro. Tā ir maza summa par visu to labo pārtiku, kas tajā ir. ◆
