Nākamā gada rudenī mainīsies autoceļu ikdienas uzturēšanas kārtība. Līdzšinējā valsts uzņēmuma “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) vietā, kas apkalpoja visu valsts teritoriju, autoceļus varēs uzturēt arī citi — privāti — uzņēmumi. Lai to realizētu, Latvijas teritorija sadalīta apsaimniekojamajās teritorijās, katrā no tām iekļaujot no 700 līdz 1000 km autoceļu. Uz katru no šīm teritorijām var pieteikties savs apsaimniekotājs. Uzturētājus izvēlēsies VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Satiksmes ministrija paredz, ka tirgus dalībnieki šādos brīvā tirgus konkurences apstākļos var nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu efektīvākā veidā, kas radītu izmaksu samazinājumu no 0,43375 miljoniem eiro pirmajā gadā līdz 2,035 miljoniem eiro otrajā un trešajā gadā. Vai šāds ceļu uzturēšanas veids neradīs haosu pirmajā darbības gadā? Vai pretendenti ir tehniski gatavi jaunajiem pienākumiem?
Jānis Lauks, ceļu būves uzņēmuma SIA “CBS Aizkraukle” valdes loceklis
— Šogad uzņēmumam apritēja 30 gadi kopš tā dibināšanas. Sākām uzņēmuma pašlikvidācijas procesu, kas jau tuvojas noslēgumam. Cenas šajā nozarē tik zemas, ka uzņēmumam ar tādu apgrozījumu kā mūsu nav jēgas strādāt. Ja izvērtējam savas spējas ceļu apsaimniekošanā, tad jaudas ziņā varētu strādāt apmēram uz ceļiem ar kopējo garumu 100 km. Nevaru nosaukt nevienu privātuzņēmēju Aizkraukles reģionā, kurš varētu apkalpot 700 km ceļa. Tad vajadzīga nopietna saimniecība. Uzņēmumiem, kas līdz šim darbojās ceļu būvē, nav problēmu iesaistīties arī ceļu apsaimniekošanā. Piemēram, kravas automašīnai pieliekot smilšu un sāls kaisītāju. Pieļauju, ka šos darbus varētu veikt arī liela zemnieku saimniecība, kurai jau ir jaudīga tehnika.
Par sadalīto apsaimniekošanu domāju, ka tā būs labāk pārskatāma, vieglāk organizējama, elastīgāka. Tajā skaitā punktuāli atrunāt līguma saistību izpildi. Ja darbi nav veikti laikus, darbu veicēju var sodīt ar konkrētas naudas summas atņemšanu.
Protams, ka līdz šim izmaksas ceļu apsaimniekošanā ir par daudz “uzskrūvētas”. Kļūda bija tā, ka uzņēmumiem, kas nodarbojās ar ceļu apsaimniekošanu, atļāva ieiet ceļu būves tirgū. Tagad pienācis laiks, kad notiek pretējais — būvnieki iet viņu lauciņā. Pieļauju, ka arī konkursa kārtā daudzviet uzvarēs uzņēmums “Ceļu pārvalde”, bet atšķirībā no iepriekšējiem gadiem līguma summa būs varbūt pat trīs reizes mazāka. ◆
Monta Berga, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektore
— Bažām noteikti nav pamata, ņemot vērā to, ka jau šobrīd ceļu būvnieki nodarbojas ar ceļu uzturēšanu pašvaldībās. LVC saprot, ka šāda kārtības maiņa ir liela atbildība, un mēs, biedrība, paredzam, ka viena no prasībām pretendentu atlasē būs obligāta iepriekšējā pieredze ceļu uzturēšanā noteiktā apjomā. Iekārtas, kuras izmanto ceļu būvniecībā, var pārprofilēt ceļa uzturēšanai. Protams, ir specifiskas iekārtas, kuras nāksies iepirkt. Ceļu būvniekiem izdevīgi, ka šādu līgumu slēdz uz vairākiem gadiem. Lai nerastos haoss, jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada rudens, nevis janvārī. Jāpatur prātā, ka joprojām darbosies LAU, kas var nākt palīgā ārkārtas situācijā. Pirmās vēsmas par šo lielo reformu jeb ceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu bija pērn, par to diskutēja šogad. Ceļu būvniekiem bija laiks — divi gadi —, lai sagatavotos. Piemēram, vienoties ar banku par līzingu tehnikas iegādei. Šodien notiks LVC rīkota attālināta apspriede, kurā aicina piedalīties visus potenciālos konkursa pretendentus. No pieredzes zinu, ka ceļu būvniekiem jābūt ne tikai labiem meistariem savā tiešajā darbā, bet jāprot pielāgoties daudzu citu darbu veikšanai, piemēram, meliorācijai, dažādiem zemes darbiem. Līdz ar to gribu teikt, ka bažām nav pamata. Attiecībā uz it kā mazo ieguvumu — 2,3 miljoni eiro gadā no šādas noteikumu maiņas, — jāatceras, ka LAU ik gadu pabeidz ar peļņu. Papildus tam gada beigās veic plašu tehnikas, materiālu iepirkumu, kuram nav nekāda pamatojuma. Godīgi sakot, tiek nelietderīgi iztērēta valsts nauda. Tas nav normāli, jo valsts uzņēmumam, kāds ir LAU, no valsts budžeta būtu jāņem tik daudz naudas, cik nepieciešams, ne vairāk. Konkurences apstākļos starp privātuzņēmējiem nelietderīgai līdzekļu izlietošanai nav iemesla, jo pēc publiskā iepirkuma likuma jāizvēlas izdevīgākais piedāvājums. Nevajag aizmirst, ka arī LAU varēs piedalīties konkursā, ka viņiem ir plaša tehniskā bāze un viņi būs spēcīgi konkurenti.
Prognozē, ka LAU arī uzvarēs lielākajā daļā piedāvājumu. Pirms pāris gadiem veicām aptauju starp privātuzņēmējiem par uzturēšanas izmaksām. Rezultātā, salīdzinot ar to summu, kādu šobrīd saņem LAU, skaidrs, ka esošās izmaksas ir “uzskrūvētas”. ◆
Ilmārs Klaužs,Kokneses novada domes izpilddirektors
—Šādā noteikumu maiņā nesaskatu neko sliktu, iespējams, varbūt būsim pat ieguvēji. Ja autoceļu uzturēšanā ienāktu jauns apsaimniekotājs, tas varbūt situāciju redzētu ar “svaigu” skatienu. Vairākas praktiskas lietas ir labojamas, piemēram, grāvju izrakšana gar ceļiem. Varbūt tas ir tehniski grūtāk izdarāms, bet ilgtermiņā atmaksātos, jo ceļu retāk vajadzētu greiderēt, jo lietainā laikā tas ātrāk nožūtu. Runājot par konkursu, svarīgākais, lai tajā “neuzraujas” uz tādiem, kuri tikai saka, ka māk, kuriem eiro “spīd acīs”. Varbūt sākumā būs grūtāk, kamēr brīvais tirgus atsijās godprātīgos no tiem, kuri tikai iedomājas, ka māk. Līdz ar to konkursa noteikumiem, specifikācijai jābūt nopietnai, tajā skaitā ar visām iespējamajām sankcijām. Valsts ceļiem ir detalizēti izstrādāta specifikācija visiem veicamajiem uzturēšanas darbiem. Uzmanību vajadzētu pievērst tehniskajam parkam. ◆
