Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam kritizē deinstitucionalizācijas (DI) procesa sekmes un aicina līdz 2024. gada 1. janvārim pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Tā vietā ikvienai personai ar invaliditāti nodrošinot atbilstošu sociālo pakalpojumu piešķiršanu sabiedrībā. Vēstulē arī norādīts, ka joprojām Tiesībsarga biroja pārstāvju vizīšu laikā VSAC konstatē tos pašus cilvēktiesību pārkāpumus, uz kuriem tiesībsargs ir norādījis Labklājības ministrijai vairāku gadu garumā. Ko par vēstules saturu saka iesaistītās puses? Vai sociālās aprūpes sistēma ir gatava radikālām pārmaiņām?
Diāna Bebre-Kondrāte, Skrīveru sociālās aprūpes centra direktore
— Viens no iemesliem, kādēļ arvien strauji turpina piepildīties sociālās aprūpes centri, ir senioru veselība. Arī “Ziedugravās” ir kotedžas tipa mājiņas, kuras var uzskatīt par ģimenes tipa mājām, kurās cilvēki var dzīvot patstāvīgi, un šo virzienu gribam attīstīt. Problēma ir, ka šādu patstāvīgi dzīvojošu senioru ir ļoti maz. Gada laikā, kopš vadu “Ziedugravas”, pie mums atnākuši divi. Nesaku, ka ideja par personalizētu asistentu ir utopija. Tā ir īstenojama, bet, pirmkārt, par šādu komforta līmeni nāktos dārgi maksāt valstij vai pakalpojuma saņēmējam. No Tiesībsarga biroja komentāriem secinu, ka komisijas, kas veica pārbaudes aprūpes centros, sastapušās ar ļoti sliktiem piemēriem, jo man ir cits priekšstats par veco ļaužu ikdienas dzīvi. Manā skatījumā tā nav sistēmiska, bet gan atsevišķu iestāžu problēma — ka visos aprūpes centros visi dzīvo kā nabagmājā. Tas ir mīts, kas saglabājies līdz mūsdienām par to, kā cilvēki pansionātos dzīvoja pirms 30 gadiem. Pašlaik dzīves kvalitāti ietekmē “kovids”, bet principā mūsu klienti, kuriem veselība atļauj, var iet, piedalīties, kur vēlas, un bieži vien viņus aizvedam uz kultūras namu, bibliotēku. Ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanā demences klientiem vajadzētu vairāk specializētu, zinošu personālu. Cik varu, sūtu savas darbinieces uz specializēto apmācību. Aprūpētājs nav ārsts, viņš nevar perfekti zināt demences klientu, bet darbā ar šiem cilvēkiem nepieciešamas specifiskas zināšanas, kas atvieglo šo cilvēku vajadzību izpratni. Pieļauju, ka arī demences klienti var dzīvot ģimenes tipa mājā. Vide būtību nemaina, jo šiem cilvēkiem vairāk nepieciešama īpašāka sociālā pieeja. Ja nākamo četru gadu laikā plāno slēgt visus VSAC, varbūt to vietā var izveidot citādu struktūru sociālajai aprūpei, piemēram, uzcelt speciālus ciematus. Katrā ziņā pieprasījums pēc šī pakalpojuma nemazināsies. ◆
Zanda Rūsiņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāja
— Pašlaik ir vairākas lielas problēmas, kuras pārbaužu laikā VSAC tiek konstatētas sistemātiski desmit gadu garumā. Viena no tām ir pārapdzīvotība. Guļošie, ja gribētu, varētu sadoties rokās. Problēma ir arī ēdināšanā, izmantojot tikai metāla bļodas un karotes. Protams, citviet ir nazīši, dakšiņas un skaisti šķīvji. Tā ir realitāte, ka ēdinot pie griķiem piegāž ķīseli, iemīca iekšā “ķieģelīša” šķēli. To visu samaisa un ar karoti iebaro kā sivēnam. Tur nevar vainot darbiniekus, bet gan viņu noslodzi. Ir iestādes, kurās otrajā, trešajā stāvā izvietoti guļošie vai ratiņkrēslu lietojošie, bet viņiem nav nodrošināta vides pieejamība — nav lifta vai pacēlāja un darbiniekiem cilvēks jānes uz rokām. Banāli, bet jautājums ir arī par apakšveļu, piemēram, vienas apakšbikses valkā četri cilvēki, protams, izmazgātas, bet būtu jāveic arī marķēšana. Lielākoties visi šie cilvēki staigā krokšveidīgos apavos, lai gan daudziem būtu nepieciešami ortopēdiskie. Nemaz nerunājot par tualetes papīru, kas vietām nav publiski pieejams. Otrs problēmu bloks ir pakalpojumi un to saņemšana. Kādā no pārbaužu vietām muzikālā terapija izpaudās kā skaļi ieslēgts radio un cilvēki paši savā nodabā vienkārši šūpojās. Tur nebija neviena, kas šo nodarbību mērķtiecīgi vadītu. Ir Latvijā aprūpes iestāde, kurā ir 500 klientu, bet dažādus pulciņus apmeklē labi ja 70 — 80 cilvēki. Protams, guļošam, cilvēkam ar attīstības traucējumiem nepiedāvās keramikas nodarbības, bet, vadoties no nevalstisko organizāciju pieredzes, viņam var piedāvāt ko citu. Problēmas ar vides pieejamību konstatētas gan valsts, gan pašvaldību SAC. Lai nonāktu pie DI mērķa, kā Tiesībsarga birojs lūdzis, vajadzētu sākt ar to, ka VSAC pamazām ievietot arvien mazāk jaunu klientu. Labklājības ministrija šādu plānu izvirzījusi pirms laba laika. Nevalstiskās organizācijas labprāt nodarbotos ar šiem klientiem, veidojot grupu dzīvokļus, un pašvaldības varētu pirkt šo pakalpojumu no organizācijām. Problēma ir nevalstisko organizāciju starta kapitāls, lai izveidotu šo pakalpojumu. Labklājības ministrija savā replikā uz Tiesībsarga vēstuli sniedza plašu izklāstu par ieguldītajiem līdzekļiem VSAC, bet patiesībā tas nozīmē skaisti nokrāsotas sienas, pa kurām rāpo blaktis. Jautājums arī par aprūpētājām. Viņas, lai savilktu galus kopā, nereti strādā divos, trijos darbos. Ļoti ceram, ka šo problēmu ņems vērā, tajā skaitā Saeima. ◆
Mārīte Grigāne, VSAC “Latgale” direktore
— Tiesībsargam vajadzētu atbraukt, tikties ar klientiem un paskatīties, kā viņi īstenībā dzīvo. Filiālē “Mēmele” Mazzalves pagastā ir 202 klienti. Mums ir ļoti daudz speciālistu, kas nodarbojas ar mazkustīgajiem klientiem, ir sociālie rehabilitētāji, fizioterapeiti, masieri. Visos VASC ir pietiekami daudz speciālistu, kas ar klientiem nodarbojas katru dienu. Kad vēl varēja brīvi pārvietoties, braucām uz jūru, zooloģisko dārzu, kaut kur dabā. Kauns, ka tādi cilvēki kā nevalstiskās organizācijas “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere izplata nepatiesu informāciju. DI ziņā procesi notiek, un pēc speciāli izstrādātas programmas apmācīti sociālie rehabilitētāji katru dienu tiem klientiem, kuri varētu dzīvot patstāvīgāk, māca gatavot ēdienu un kopumā dzīvot savu dzīvi. No “Mēmeles” pēdējā laikā uz patstāvīgu dzīvi pārcēlušies vismaz trīs cilvēki. Zinu, ka Tiesībsarga birojs bija pārbaudē VSAC “Latgale” filiālē “Litene”. Atskaiti par šo pārbaudi vēl neesmu saņēmusi. Litenē ir uzcelts speciāls bloks tieši rehabilitācijai, kurā ir dažādas darbnīcas, notiek fizikālās terapijas nodarbības. Muļķības ir pārmetumi par slikto ēdināšanu. Mums ir četras ēdienreizes dienā, katrā no tām iekļauti arī augļi. Apģērbs mums uzskaitē ir tūkstošiem vienību. Principā mēs nevaram sūdzēties, ka trūktu kaut kas, ja nu vien putna piena. Dažreiz ir problēma iegādāties kvalitatīvu apģērbu. Ja izsludinātajā konkursā pretendenti piedāvā kvalitatīvu materiālu, vēlāk saņemto preci nākas atdot, jo kvalitāte ļoti atšķiras no piedāvātā. Runājot par telpu apdzīvotību, mums katram klientam ir 6 kvadrātmetri. Mums ir vienvietīgās, divvietīgās un, maksimums, četrvietīgās istabiņas. Šobrīd nedaudz vairāk klientu ir Litenē, un tur jaunu klientu uzņemšana ir pārtraukta. Ir pacienti, kuriem diagnozes ir ļoti smagas, lai gan, ievietojot klientu pie mums, to nenovēro. Ir gadījumi, kad viņu savaldīšanai jāizsauc policija. ◆
