Lietuva un Igaunija paaugstinājusi 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija. No pašreizējiem 16 tas palielināts līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Priekšlikumu paaugstināt minēto robežkritēriju arī Latvijai ierosināja Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, jo stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši principā visas tautsaimniecības nozares. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš gan skeptiski vērtē šo ieceri. Vai Latvijai jārīkojas līdzīgi kā abām kaimiņvalstīm?
Ilze Arāja,
Slimību profilakses un kontroles centra komunikācijas nodaļas vadītāja
— No veselības nozares viedokļa neatbalstām šī robežkritērija paaugstināšanu, jo mūsu kā centra uzdevums ir ierobežot saslimstību. Vērtējot situāciju pasaulē un Eiropā, var redzēt, ka saslimušo skaits tikai pieaug, un arī citu valstu pieredze parāda saslimstības mazināšanu ar dažādiem ierobežojumiem. Tāpēc šobrīd nav pamata palielināt šo kritēriju.
Latvijā nav tik strikti ierobežojumi, kā tas ir citās valstīs un arī saslimstības rādītāji mums ir zemi, ko ir svarīgi noturēt, jo saslimstība visur tikai pieaug. Vēl pirms laika tā saucamo balto valstu saraksts, kur ir mazs saslimušo skaits, bija pietiekami liels, tagad jau tas ir ievērojami sarucis un turpina mazināties. Jau nedēļu arī Igaunija ir dzeltenajā sarakstā un Lietuva balansē uz šīs robežas, kur saslimšanas uzliesmojums konstatēts konkrētās vietās un situācija tiek kontrolēta. Analizējot datus, saslimušie cilvēki atgriezušies ne tikai no valstīm, kur saslimstība ir augsta, bet arī tā saucamajām baltajām. Tā ka nevar izslēgt nevienu iespēju un riski saglabājas. Tāpēc būtiski ir turpināt iesākto — veikt testēšanu, saslimušo izolāciju un kontaktpersonu noteikšanu. ◆
Līga Kozlovska,
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja
— Kā mediķe uzskatu, ka noteikti nevajag šo slieksni paaugstināt, jo labāk, ka esam piesardzīgāki nekā lieki riskējam. Latvijā esam daudz labākā situācijā nekā citas valstis, un tas noteikti, pateicoties sabiedrības atbalstam un apzinīgumam, jo cilvēki cenšas ievērot noteikumus un ierobežojumus — gan higiēnas, gan pašizolācijas prasības, distancēšanos sabiedriskās vietās un pasākumos. Labāk to visu turpināt un papildus sevi aizsargāt, nevis rīkoties pārsteidzīgi un satraukties, kā būs. Par šo jautājumu daudz runājam ar kolēģiem, pacientiem, visiem ir vēlme dzīvot drošībā, lai slimību apturētu. ◆
Astrīda Trupovniece,
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore
— Ja to nedarīs, ietekme būs negatīva, tāpēc aicinām valdību vismaz Baltijas telpā ievērot vienotus principus. Epidemioloģiskā situācija gan ir tāda, kāda ir, tāpēc valdība un Veselības ministrija to vērtē, saskatot tikai lielus riskus medicīnai. Nav gan ņemtas vērā citas jomas. Lietuvā un Igaunijā acīmredzot vērtē epidemioloģisko situāciju, bet arī lai ekonomika netiktu bremzēta. Bija cerības, ka paaugstinās šo kritēriju, tas tomēr nenotika. Mums ikvienam ir svarīgi, lai saslimstība nepalielinās, bet to var regulēt arī citādāk, palielinot kontroles mehānismus, kas varētu būt testi kā citās valstīs. Arī Somija jau mainījusi noteikumus organizētajam tūrismam. Grūtāk ir ar individuālajiem ceļotājiem, kas vairāk ir Baltijas valstīs.
Tūrisma nozarei un ēdinātājiem tas viss ir liels trieciens, un cieš ne tikai Latvija, bet arī pierobežas reģioni kaimiņvalstīs. Viss apstājas, atcelti daudzi pasākumi. Katru dienu dzīvojam kā “uz pulvera mucas”, jo nevar zināt, ko nesīs kārtējā piektdiena. Tagad vismaz izvērtē saslimstības situāciju, nevis tikai ņem vērā skaitļus, kas dažādās vietās var atšķirties. Nevar arī teikt, ka slimību pie mums atved ceļotāji. Tie nav tūristi, bet galvenokārt tie, kas robežas šķērso privāti. Ir daudz atceltu ceļojumu, jo cilvēki nevēlas vienu dienu apmeklēt Igauniju un pēc tam pavadīt laiku pašizolācijā. Tā ka esam par brīvākiem ceļošanas noteikumiem, bet efektīvākiem slimības izplatības kontroles mehānismiem. ◆
