Finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvāja veikt izmaiņas nodokļos — veicināt sociālo aizsardzību cilvēkiem, kuri par savu darbu saņem autoratlīdzību (honorāru) — mūziķiem, citu mākslas nozaru pārstāvjiem, žurnālistiem — visiem, kuriem nav līguma ar darba devēju par pastāvīgiem ienākumiem un līdz ar to regulāri nomaksāta ienākumu un sociālā nodokļa. Šiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc izvēles saglabātos iespēja piemērot normatīvajā aktā noteiktu izdevumu normu 25% apmērā no ieņēmumiem. Tagadējiem autoratlīdzību saņēmējiem ar 2021. gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būtu jāmaksā kā visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis saka, ka autoratlīdzību nodokļa režīma atcelšana būtu spēriens ar kāju jau tā mirstošajai pasākumu nozarei. Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājuma un ar finanšu ministra Jāņa Reira piekrišanu valdība šonedēļ tomēr no dienaskārtības izņēma jautājumu par nodokļu izmaiņām autoratlīdzību maksātājiem no nākamā gada sākuma.
Arta Ģiga, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja
— Lai arī jautājums ir atlikts, tas nenozīmē, ka to nevajag risināt. Asociācijas nostāja ir — nodokļu apmēru nevar atrisināt, izmainot Autortiesību likumu. Tas ļoti daudzās jomās strādā pareizi, piemēram, attiecībā uz mūziķiem, grāmatu autoriem. Problēma tajā, ka ne tikai žurnālistikā, bet arī, piemēram, IT jomā programmētāji saņem autoratlīdzību, un bijuši pat tik jocīgi gadījumi, kad autoratlīdzību saņem arhitekti, ar būvniecības nozari saistītie. Autoratlīdzības likuma piemērošana ir nepareiza un vajag atrisināt šo jautājumu. Autoratlīdzība žurnālistikā ir pamatota, piemēram, gadījumos, kad kāds paralēli savam tiešajam darbam uzraksta aprakstu un publicē to kādā žurnālā. Autoratlīdzība nevar būt kā regulāra apmaksas forma. Likumā vajadzētu atdalīt to, kas šādu apmaksu saņem pamatoti un kas nē, bet to nevar izdarīt ar mehānisku lēmumu, ka autoratlīdzības nebūs vispār. Jāizdomā kompleksa formula, kas mediju īpašniekiem liek atteikties no esošās formas. Kad finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola, šādi mēģinājumi bija, proti — pielīdzināt autoratlīdzības neapliekamo minimumu minimālajai algai. Tas savukārt virzītu uz domu, ka nodokļus maksāt ir izdevīgi. Kamēr nodokļu starpība ir liela, būs izdevīgi tos nemaksāt. Asociācijas aicinājums ir sanākt kopā ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, skatīties uz šo jautājumu atvērtu prātu un to atrisināt. Pirms desmit gadiem, kad nodibināja Žurnālistu asociāciju, gājām uz Valsts ieņēmumu dienestu un piedāvājām risinājumu pakāpeniski vairāku gadu laikā autoratlīdzību likvidēt, palielināt sociālās iemaksas, bet toreiz neredzējām ieinteresētību. Problēma ir jau tik ilgi, ka to nevar ar vienu rokas vēzienu likvidēt. Nozarē nav tik daudz liekas naudas, ko ieguldīt autoratlīdzību likvidēšanā, un tas gulsies uz žurnālistu pleciem. Tas ir pilnīgi skaidrs. Ja ieviestu jauno nodokļu režīmu, būtu jāpārskata budžets ļoti daudzās nozarēs, piemēram, teātros. Visa kino nozare balstās uz autoratlīdzību. ◆
Anta Teivāne, Aizkraukles novada kultūras nama direktore
— Aizkraukles kultūras nams divas, trīs reizes gadā saskaras ar autoratlīdzības līgumiem. Tos slēdzam, piemēram, ar horeogrāfiem deju svētkos, kas veido deju uzvedumus. Dažreiz tie ir mākslinieki, kas atbrauc ar savu gatavu programmu, mēs viņiem nodrošinām tehnisko aprīkojumu, un viņi par programmas sagatavošanu vēlas slēgt autorlīgumu. Pamatā mums ir sadarbība ar producentiem, kas paši slēdz līgumus ar māksliniekiem. Tāpat pasākumi biežāk notiek ar telpu nomas noteikumiem. Reti kādu aicinām paši. Tas notiek uz novada svētkiem, 18. novembra svinībām. Personīgi esmu vienmēr bijusi par nodokļu maksāšanu, un sociālais nodoklis ir jāmaksā. Nebūšu oriģināla un neteikšu, ka esmu pret šādiem likuma grozījumiem. Protams, ir nozares, kā, piemēram, rakstniecība, kuru nodokļa izmaiņas ļoti ietekmētu. Tomēr jebkuram māksliniekam, ja viņš vēlas, ir iespēja strādāt citā uzņēmējdarbības formā — kā individuālā darba veicējam, kā SIA. Protams, ka nodokļa palielināšana mūs ietekmētu, novada budžetā būtu lielāki izdevumi kultūras pasākumiem. Ja naudas būs mazāk, varbūt kādu reizi būs jāizvēlas švakāku mākslinieku, kurš par savu darbu prasa mazāk. Pagājušajā gadā bija jūtams, ka kultūras nozare valstī ir atdzīvojusies, palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja. Pasākumu biļetes bija izpārdotas pusgadu uz priekšu. Kas tāds bija pieredzēts pirmo reizi. Šajā grūtajā kovida laikā, kad viss ir apstājies, ar nodokļu palielināšanu noteikti jānogaida. ◆
Dinija Jemeļjanova, reģionālā žurnāliste Sēlijā un Latgalē
— Par autoratlīdzībām gluži kā par ārstu, zemnieku vai ierēdņu algām sabiedrībā, šķiet, valda divi galēji pretēji viedokļi. Vai nu tās ir pārāk lielas, vai niecīgi mazas. Manuprāt, tas arī atbilst patiesībai. Raimonds Pauls vai Laima Vaikule par koncertu Cēsu koncertzālē droši vien atalgojumā paprasīs par pāris nullēm lielāku ciparsummu nekā vietējā jauniešu grupa par balli lauku kultūras namā. Atsaucoties uz šo, mikroblogošanas vietnes “Twitter” lietotāji ieslīguši diskusijā par to, vai nevajadzētu ieviest “talanta nodokli”. Kā vienmēr, latvieši labprātāk raizējas nevis par to, kā palīdzēt mazo autoratlīdzību saņēmējiem, bet kā noskaust algu talantīgajiem… Tā kā pati pārstāvu žurnālistu cunfti, labāk pārzinu mītus par autoratlīdzību saņēmējiem mediju nozarē nekā kultūrā, mākslā. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā autoratlīdzības nodoklis izskaidrots ar šādu piemēru: “Ja līgumā noteiktā autoratlīdzība par rakstu žurnālā ir 800 eiro, no tiem atskaita izdevumus 25% apmērā”. Piedodiet, dārgie nodokļu iekasētāji, bet pat par zinātnisko rakstu starptautiski lasītā žurnālā diez vai kāds 800 eiro maksās! Žurnālisti par rakstu, radio vai TV sižetu (īpaši reģionos) 80 eiro reti kad saņem. Autoratlīdzību sistēma ir sarežģīta un nevienlīdzību veicinoša, tāpēc tikai priecāšos, ja to atcels. Darba devējiem tas droši vien sagādās finansiālas un birokrātiskas neērtības, bet darba ņēmējiem — labāku sociālo nodrošinājumu ilgtermiņā. Vismaz es, 25 gadus veca jauniete, labāk saņemu mazāku atalgojumu, toties esmu droša, ka mans pensijas fonds pildās jau tagad. ◆
Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja
— Kinonozare lielā mērā ir saistīta ar autoratlīdzību. Palielinoties nodoklim, pieaugtu izmaksas un palielinātos filmu budžets. Kino nozares finansēšanā sākotnēji ir konkurss, tam iesniedz projektus, un kino centrs atbalsta konkrētu producējošo studiju. Tālāk jau pats producents maksā katram konkrētajam speciālistam — radošajiem darbiniekiem, režisoram, aktieriem samaksa ir kā autorhonorārs. Ar tehniskajiem speciālistiem slēdz pakalpojuma līgumu. Izmaksu palielināšanās attieksies uz laikrakstu, žurnālu, grāmatu izdošanu utt. Šogad visas radošās jomas ir nomocītas, nervozitāti rada arī neskaidrība, un piedāvāt tik radikālas nodokļu izmaiņas sistēmā, kas eksistējusi gadiem ilgi, ir drastiski un vēl vairāk satracinās cilvēkus, kuri pamatā dzīvo no autorhonorāriem.Vēl nav zināms, kāds būs nākamā gada filmu nozares budžets, kādi būs ienākumi no reklāmām medijiem, ar kuriem tiks segtas šīs autormaksas. ◆
