Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudes, kas izraisīja pārmetumu gūzmu par biedrības “Kalna Svētību kopiena” darbību Bruknā, aktualizējies jautājums, kā rīkoties, lai palīdzētu tikt galā ar grūti audzināmiem un atkarībās nonākušiem pusaudžiem. Ko šajā situācijā var palīdzēt atbildīgās iestādes, jo izskan arī viedoklis, ka vecākiem nav iespēju vērsties kur citur.
Gaļina Kraukle,
ģimenes atbalsta centra “Dzeguzīte”
direktore Iršos
— Tas ir aktuāls jautājums, un piekrītu viedoklim, ka nav daudz iespēju, kur var vērsties pēc palīdzības. Laba sadarbība izveidojusies ar “Ģintermuižu”, kur speciālistu komanda var palīdzēt jauniešiem ar atkarībām, bet citādi iespēju ir maz. Šīs problēmas risināšanā būtu vairāk jāiesaistās valsts institūcijām, jo tā ir Latvijas mēroga problēma, un arī vecāki bieži vien ir izmisumā.
Saistībā ar Bruknas gadījumu ik pa laikam var dzirdēt par kādu pāridarījumu pusaudžiem, bet arī viņu uzvedība bieži vien ir izaicinoša. Domāju, ka sabiedrībai vairāk vajadzētu iesaistīties un aizrādīt, ja to redz vai dzird lamuvārdus uz ielas. Lielākoties jau cilvēki paliek malā.
Kaut ko šajā situācijā jāsāk darīt bērna mazotnē un ģimenē, iemācot vērtības attieksmē pret citiem, darbu un pienākumiem. Darbs gan nav sods, katram ir kas jāpaveic. Ne visas ģimenes ir veiksmīgas, bet visi ir mūsu sabiedrība. Diemžēl tos, kuri mēģina palīdzēt un risināt šādas problēmas, uzraugošās institūcijas vairāk soda, nevis cenšas atbalstīt, lai arī būtu jāiesaistās valsts iestādēm un jāpalīdz kaut ar speciālistiem. Nevar paļauties tikai uz biedrību aktivitātēm. Veiksmīgi iesākusies un turpinās audžuģimeņu kustība Latvijā un varbūt ko līdzīgu vajadzētu arī pusaudžu atbalstam. Nereti ir tā, ka cilvēks šajā vecumā sastrādā visādus brīnumus, bet beigās tomēr sakārto savu dzīvi, jo pāriet vecumposms, bijis atbalsts vai pamudinājums vajadzīgajā brīdī. Pusaudži ir vairāk jānodarbina, lai ir mazāk laika negatīvām lietām, jo dažādu kārdinājumu apkārt ir daudz. Ne visiem izdodas izrāpties no tās “bedres”, bet vecāki un ģimenes jāatbalsta. Arī viens no Bruknas audzēkņu vecākiem atzina, ka nav kur vērsties pēc palīdzības. ◆
Mārīte Priekule,
psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste
— Strādāju ģimenes psiholoģijas centrā “Līna” un arī krīzes centrā, tāpēc ikdienā saskaros ar dažādiem gadījumiem un ģimenēm. Tie, kuri apzinās problēmu, vēršas pēc palīdzības, un jautājumi ir dažādi.
Pusaudžu vecuma problēma ir aktuāla visā pasaulē, un, jo lielāks ir ģimenes atbalsts un ieinteresētība, bērnam šis posms ir vienkāršāks. Tiem, kuriem šis modelis nedarbojas, iedot un saņemt palīdzību ir sarežģītāk. Arī tad, ja dod bez maksas, ne vienmēr ir atsaucība. Tā ka preventīvie pasākumi jāsāk bērnu agrīnā vecumā, kad viņi vēl nav tik dziļi iestiguši degradējošajā vidē. Ja šis process ieildzis, ir grūti kādu ņemt aiz rokas un vest gaišās nākotnes virzienā. Visbiežāk tas vispār netiek pieņemts, jo vieglāk ir iet pa nepareizo ceļu. ◆
Lelde Salzemniece,
sociālā pedagoģe A. Upīša Skrīveru vidusskolā
— Bērni un jaunieši ar uzvedības problēmām ir visur, un vecāki bieži vien atzīst, ka jūtas bezspēcīgi, jo viņiem trūkst zināšanu, ko darīt. Valstī patiesi nav sistēmas vai vietas, kur vērsties un šādus pusaudžus uzņem. Ir pa kādam atbalsta centram, bet tur vairāk var saņemt konsultāciju, bet ne ilgstošu atbalstu, kas ir svarīgākais. Pāris dienu neko nemaina, par to jādomā nopietni. Varbūt vairāk ir vietu, kur palīdz atkarību gadījumos, bet tas arī ir neilgam laikam. Andreja Mediņa skarbais runas un darba stils gan man nešķiet pieņemamākais.
Izglītības sistēmā ir padomāts, lai skolās būtu atbalsta personāls skolēniem, un nepieciešamības gadījumā sadarbojamies ar sociālo dienestu un bāriņtiesu, bet ne vienmēr tas atrisina problēmu. Nereti sabiedrībā iedomājas, ka var šādus pusaudžus kaut kur izolēt, un problēma būs atrisināta. Tā palīdzēt nevar. Ar viņiem ir jāstrādā, un vecākiem bieži vien trūkst prasmes vai pašiem ir kādas problēmas. Jācer, ka šis skaļais un negatīvais Bruknas gadījums palīdzēs saskatīt problēmu, lai sāktu to risināt, nevis tikai nosodītu. ◆
