Demisionējušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Faradžs paziņojis, ka plāno pēc amata pamešanas palīdzēt ar nacionālajām kampaņām valstīm, kuras vēlēsies pamest Eiropas Savienību. “Nekas vairs nebūs kā agrāk. Es tiešām uzskatu, ka šis projekts, Eiropas Savienības projekts, tagad mirst,” sacīja Faradžs, piebilstot, ka paredz jaunu eirozonas krīzi tuvākajos mēnešos.
Kā jūs vērtējat Eiropas Savienības nākotnes izredzes, un vai arī Latvijai vajadzētu domāt par izstāšanos no ES?
Uldis Albiņš,Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors
— Latvija, esot ES, daudz ieguvusi — ar tās atbalstu esam uzlabojuši infrastruktūru, sakārtojuši ceļus, veikuši renovācijas. Latvijas pašas finanšu iespējas un summu, ko esam dabūjuši no ES, pat nevar salīdzināt. Tāpat esam ieguvuši pārvietošanās iespējas, un mēs pat domāt nedrīkstam par tādu variantu kā izstāties no ES. Mums nav daudz variantu — vai Austrumu vai Rietumu bloks, ekonomiskā un politiskā ziņā mums šis variants ir izdevīgāks. Anglijas izstāšanās Eiropas Savienību noteikti nesagraus. Grūti pateikt, kas būs pēc gadiem desmit, divdesmit, bet pāris gadu desmitus tā noteikti pastāvēs. Visas valstis ir ieinteresētas tās pastāvēšanā, jo ES noteica zināmu mieru visā Eiropā, bez tās var uzplaiksnīt dažādi pāridarījumi. Šādā savienībā varam paust savu viedokli un mums ir pietiekama brīvība. Taču kaut kādas sekas izmaiņām Anglijas lēmums noteikti radīs, jo tomēr izstājas ekonomiska lielvalsts. Eiropas Savienības birokrātijai tas liks padomāt. No vienas puses, vajadzētu vienotākus likumus un lielāku brīvprātību, no otras — jāievēro autonomija, bet starp šī lietām būtu jārod zināms līdzsvars.
Juris Vectirāns, 12. Saeimas deputāts, pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, ģenerālis (rezervē)
— Runājot par personām — Faradžs savu uzdevumu ir izpildījis. Viņš, tāpat kā Kemerons, uzskata: tiem, kas rezultātu realizēs, jābūt citiem. Jāsaka, ka Anglijas referenduma rezultāti ir ļoti nopietns signāls Eiropas birokrātijai, tās struktūrām un Briselei kopumā, un tā bijusi kā atbilde uz nostāju, ka bija ignorētas valsts nacionālās intereses, neuzklausot citu viedokli. Tur runā par federālismu un tamlīdzīgiem jautājumiem, bet mēs šādās sarunās pat neesam piedalījušies. Eiropas Savienība tomēr ir nacionālu valstu savienība, jāņēm vērā visu valstu viedoklis. Visticamāk, ka Anglijas balsojums liks par to aizdomāties. Uzskatu, ka Latvijai jābūt Eiropas Savienībā, bet kā nacionālai valstij nacionālu valstu savienībā! Mums jādara viss, lai saglabātu savu identitāti, par to cīnījās jau mūsu vectēvi, bet tas neizslēdz iespēju ES nodrošināt savas funkcijas — drošību, atbalstu u. tml. lietas.
Edgars Bērziņš, A. Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs, attīstības projektu vadītājs
— Eiropas Savienība, pretēji tās priekštecei Tautu Savienībai, ir spējusi efektīvāk un pilnvērtīgāk aizstāvēt tās dalībvalstu intereses kā iekšlietu, tā ārlietu jomās. Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju, Eiropas Savienību raksturo hipernacionālisms, kolektīvas bailes un atklāts jautājums — kādai tai būt, lai spētu apmierināt gan veco, gan jauno dalībvalstu intereses. Loģiski un likumsakarīgi, ka Latvijai kā daļai no Eiropas Savienības nāksies pieņemt nozīmīgu lēmumu un īstenot striktu politiku — sekot vai “palikt savā vietā” un nesekot Lielbritānijas piemēram. Ņemot vērā vēsturisko kontekstu par Latvijas teritorijas politiskās piederības maiņu, aspektu, ka Latvija vienmēr ir tiekusies pēc drošības, mūsu interesēs būtu nemainīt politisko sadarbības modeli. Lai arī ES ierobežo mūsu ekonomiskās darbības jomas, tajā pašā laikā paverot jaunus ceļus ekonomikas attīstīšanā, nodrošinātas arī iespējas ceļot, izglītoties, dibināt un attīstīt sadarbību, kā arī pilnvērtīgi integrēties Eiropā kā vienotā veselumā, nevis dzīvot nomalē un piedzīvot 1940. gada jūnija — augusta notikumus, iespējams, rafinētākā, bet pēc būtības nemainīgā formā. ◆
