Pandēmija rosināja mainīt darba ieradumus, strādāt attālināti un šajā procesā iekļaut vairāk tehnoloģiju, kas daudzkārt ļaujot gan ietaupīt, gan arī paplašināt darbību vairākās jomās. Esošā situācija likusi mainīt arī cilvēku ikdienas ieradumus, vairāk jautājumu risinot digitāli. Vai tehnoloģiju izmantošana paplašinās un kļūst par ierastu ikdienu?
Ansis Saliņš,
zemnieku saimniecības “Iesalnieki-1” vadītājs
— Tehnoloģiju attīstība būtiski skar arī lauksaimniecības jomu. Piemēram, šobrīd aktīvi vāc ražu, un jaunums ir mobilā lietotne graudu nodošanai. Ievadot nepieciešamo informāciju, aizvedot graudus uz iepirkšanas punktu, jau viss zināms par katru atvesto kravu, saimniecību, no kuras tā nākusi, un citas ziņas. Tas būtiski atvieglo procesu, ietaupa laiku, un nav saskares ar citiem, kas svarīgi tieši pandēmijas laikā. Arī ikdienā tehnoloģijas ļauj ērti sazināties un komunicēt ar saviem darbiniekiem, un ne vienmēr jātiekas klātienē.
Attīstības iespējas ir interesantas un labas, īpaši aktīvajā darbības laikā, kāda ir ražas novākšana. Palielinājusies arī tehnikas rezerves daļu piegāde ar kurjeru, kas agrāk nebija tik plaša. Intensīva tehnoloģiju izmantošana gan palielina interneta izmantošanu, un mācību gada laikā bija vērojama tīkla pārslodze. Tāpēc, attīstot kādu piedāvājumu, jādomā par nodrošinājumu.
Pandēmija vairāk pievērsa gan sabiedrības, gan citu sektoru uzmanību vietējiem ražotājiem, apzinoties, ka valstij jābūt savām pārtikas rezervēm. Mazinājies uzskats, ka lauksaimnieki nodara kaitējumu videi un saņem pārāk lielas subsīdijas. Līdz ar to lauksaimniecība ir viena no prioritārajām jomām, kam ir palielinājies valsts un kredītiestāžu atbalsts. ◆
Matīss Zvejsalnieks,
strādā uzņēmumā “BT 1” Rīgā
— Tā ir laba iespēja, un aizvadītais laiks parādīja, ka darbu var organizēt arī citādāk, ne vienmēr esot uz vietas birojā. Tas būtiski arī cilvēkiem reģionos, no kurienes daudzi meklēja un devās uz darbu Rīgā. Cilvēki arvien vairāk tam pielāgojas, un problēmu šajā ziņā nav. Tehnoloģijas attīstās, nodrošinājums arī labs, un daudzas lietas vairs nav ekskluzīvas, bet pieejamas plašākai sabiedrības daļai. Arī uzņēmumi arvien vairāk darbiniekus nodrošina ar nepieciešamajām ierīcēm, jo tas atvieglo darbu un saziņu. Darbinieks tādējādi var strādāt arī attālināti.
Tehnoloģiju izmantošana, protams, ir pozitīva, tomēr nevar balstīties tikai uz to. Vajadzīgs arī cilvēciskais kontakts, bez kura nevar iztikt daudzās situācijās. ◆
Roberts Laude,
IT speciālists pašvaldībā
— Tam visam ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse. Darbinieki ieguva jaunas prasmes un iespējas tehnoloģiju izmantošanā, bet tas ir nedrošāk, sarežģītāk un dažkārt arī apgrūtinošāk. Tas arī atkarīgs no tā, kur veic darbu — mājās attālināti vai darbavietā. Pašvaldība noteikti nav vieta, kur pamatā der attālinātais darbs, jo apmeklētāji vairāk jāapkalpo klātienē uz vietas, kas saistās ar dažādu dokumentu noformēšanu. Turklāt darbavietā ir labāks tehnoloģiskais nodrošinājums, kāda mājās var nebūt. Attālinātais darbs arī rada lielāku slodzi citiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē. Ir, protams, jomas, kur attālināts darba ritms ir piemērots un paver jaunas iespējas.
Digitālās iespējas pats personīgi izmantoju daudz, jo tās ir arvien lielākas, bet tas nav lēti. Jādomā arī par drošību, jo digitālā vide pakļauta riskiem, un kāds allaž cenšas to apdraudēt. ◆
