Šogad ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā septiņi bērni, no tiem seši bērni bijuši vecumā līdz 14 gadiem. Šogad jau pārsniegta visa pērnā gada statistika. Jūnijā automašīnu avārija notika arī Aizkraukles pusē, un dzīvību zaudēja bērns.
Eiropas transporta drošības padomes dati no 2013. līdz 2016. gadam rāda, ka Latvija uz autoceļiem bojāgājušo bērnu skaita ziņā Eiropas mērogā ieņem trešo vietu no beigām, ierindojoties uzreiz aiz Rumānijas un Bulgārijas. Satiksmes ministrija kā galveno ieceri satiksmes drošības uzlabošanā līdz 2040. gadam uz ātrgaitas ceļiem paredz fiziski atdalīt gājējiem un velosipēdistiem domātās ietves un brauktuves, lai samazinātu sadursmju risku. Kas veicina šādu drūmu statistiku, un ko jau šodien varam darīt, lai mazinātu bērnu traumatismu?
Ilze Vītoliņa
skrīveriete, divu bērnu mamma
— Atbildība vispirms jāuzņemas vecākiem. Sākot no bērnu piesprādzēšanas, neļaujot brauciena laikā viņiem brīvi pārvietoties salonā. Agrāk bērniem bija mazāk iespēju savainoties satiksmes negadījumā, jo satiksme bija mazāk intensīva un mazāk dažādu pārvietošanās līdzekļu, piemēram, elektroskūteru. Tagad bērnu visatļautības dēļ un vecāku laika trūkuma dēļ biežāk notiek arī nelaimes. Bērni saskatās dažādus video, spēlē datorspēles, grib dzīvē atdarināt ekrānā redzēto, kļūst pārgalvīgi. Mūsu laikos multfilmās rādīja, kā slepus pīpēt, to tad arī atdarinājām dzīvē. Runājot par saviem bērniem, dažkārt varbūt par daudz paļaujos uz viņu spēju izvērtēt situāciju, nepakļaut sevi apdraudējumam. Domāju, ka arī citi vecāki tāpat grēko. ◆
Valda Kjaspere,
Ceļu satiksmes drošības direkcijas
Komunikācijas departamenta
izglītības projektu vadītāja
— Jāpiekrīt, ka Latvijā principā nav nodalītas dažādās satiksmes plūsmas, piemēram, riteņbraucēji pārvietojas turpat, kur automašīnas. Šogad jāņem vērā arī īpašie apstākļi — pavasarī vīrusa dēļ visiem vajadzēja palikt mājās. Beidzoties ārkārtas situācijai, daudzi brīvību pārprata. Kā izlaižot džinu no pudeles, tā bērni beidzot bija sagaidījuši brīdi, kad var darīt to, kas iepriekš bija aizliegts. Braucamrīku bērnam nopērk vecāki. Attiecīgi kā domā bērns — ja man tētis vai mamma to nopirka, tātad es drīkstu ar to braukt. Vai vecāki ir padomājuši, kā viņš to darīs? Es saviem bērniem skrituļslidas nopirku tikai pēc tam, kad biju atradusi vietu, kur viņi droši var skrituļot. Runājot par bērnu drošību automašīnā, vecāki nereti pie sevis domā — pabraukšu mazu gabaliņu, kas gan slikts tajā laikā var notikt? Citās valstīs, kur notiek pētījumi par nelaimes gadījumiem, secināts, ka vecāki, sākot braukt, uzmanību vēl nekocentrē uz pašu braukšanas procesu, tā ir pārāk nekonkrēta, bet brauciena beigās jau domā par nākamo soli, kas būs pēc braukšanas. Attiecīgi šajā laikā nepievērš uzmanību tā brīža reālajai situācijai, kas arī rada augsni nelaimei. Cits būtisks aspekts ir vecāki kā paraugs savam bērnam. Ja mamma, tētis neievēro satiksmes noteikumus, viņu piemēram sekos arī bērns. Ja braucot pārkāpj ātrumu, bērns to saprot kā atļauju arī viņam izdarīt vairāk nekā drīkst. ◆
Andris Locs,
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks
— Pērn satiksmes negadījumos gāja bojā pieci bērni, šogad jau septiņi. Bēdīgajā statistikā vainojama vecāku bezatbildība — kaut kas nav izdarīts līdz galam, nav pieskatīts, kāds nebija piesprādzēts, netika lietots bērnu sēdeklītis. Par to lietošanu jārunā nepārtraukti. Runājot par bērnu traumatismu, nevar nepieminēt velosipēdus un skrejriteņus. Ne vienmēr par visiem notikušajiem negadījumiem ziņo policijai. Pirms nodot bērnam braucamrīku, vecākiem viņam jāizskaidro — ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Tāpat nedrīkst aizmirst par ķiveres lietošanu. Tā nekad nav lieka, tāpat kā diennakts tumšajā laikā atstarotājs, lukturītis. Efektīva ir gaismu atstarojoša veste. No savas pieredzes varu teikt, ka redzēti absurdi gadījumi, kad tētis un mamma priekšējos sēdekļos piesprādzējušies, bet viņu piecgadnieks aizmugurē stāv kājās pa vidu sēdekļiem. Nevajag avāriju, pietiek strauji nobremzēt, lai bērns gūtu nopietnas traumas, krītot un atsitot seju, rokas. Jāteic gan, ka ar gadiem situācija uzlabojas un aizmugures sēdekļos esošie piesprādzējas biežāk. Ceru, ka ar laiku cilvēki to veiks automātiski, kā arī visu automašīnu aizmugures sēdekļos būs ierīkoti sensori, kas brīdinās par nepieciešamību piesprādzēties. ◆
