Jau vairākus gadus sabiedrībā notiek diskusijas, vai jauniešiem no 16 gadu vecuma būtu jāpiešķir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Gaidot pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā, šādu ierosinājumu atkal Saeimā ir iesniegusi partijas “Attīstībai/Par!” frakcija.
Edgars Bērziņš,
A. Upīša Skrīveru vidusskolas
vēstures un sociālo zinību skolotājs
— Jaunieši jau no 1. līdz 9. klasei mācās sociālās zinības, kurās integrēti politikas un tiesību jautājumi. Ja 16 gadu vecumā bērns mācās 9. klasē, neredzu iecerei — atļaut jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās — nekādus šķēršļus. Jautājums ir par to, cik daudz ar bērnu mājās par šiem jautājumiem runā, vai skolā šīs tēmas apgūst padziļināti. Ņemot vērā jaunos mācību standartus, jau 5. klasē integrēti jautājumi par normatīvo aktu un dokumentu lasīšanu. Tas nozīmē, ka bērni, kas šogad beidza 3. klasi, šo vielu apgūs jau pēc diviem gadiem. Teorētiski, raugoties nākotnes perspektīvās, nepārprotami atbalstu šādu ieceri. Svarīgi, vai un cik daudz visas iesaistītās puses — vecāki, skola un sabiedrība — kopumā ar bērniem strādājušas, lai viņi varētu pieņemt atbildīgu lēmumu. Labi būtu kampaņu rīkot skolā. Labs piemērs bija Skrīveru vidusskolā. Pirms iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām organizējām vēlēšanu izspēli. Jauniešus — 11. un 12. klases audzēkņus — iedalījām dažādās politiskajās partijās. Viņiem vajadzēja izklāstīt priekšvēlēšanu principus, kas ļāva iedziļināties partiju programmās. Lai jauniešus veiksmīgi iesaistītu pašvaldību vēlēšanās, ir jāīsteno trīs soļi — attīstīt prasmi lasīt priekšvēlēšanu programmas, jāpārliecina vecāki, ka par šādiem jautājumiem jārunā arī mājās, un, būtiskākais, jāīsteno jaunais mācību saturs.
16 līdz 18 gadus veci jaunieši ir nobriešanas stadijā. Raugoties kopumā uz sabiedrību, viss ir atkarīgs no tā, cik saistošs ir politisko partiju uzsaukums. Gribētu domāt par to, nevis cik jaunieši ir gatavi šādai atbildībai, bet kā šo gatavību vēlēt izmantos vietējie politiskie spēki. Respektīvi, kāds būs politiķu piedāvājums jauniešiem, no tā izrietēs viņu balsojums. Atļaujot vēlēt jauniešiem, krietni pieaugs vēlētāju loks. Līdz ar to ir vieta populistiskiem uzsaukumiem, tajā pašā laikā konsekventiem un loģiskiem piedāvājumiem, kas varētu radīt pozitīvas sekas, domājot par jauniešiem. ◆
Lauma Mīlīga,
Jaunjelgavas novada vidusskolas direktore
— Grūti teikt. Tas atkarīgs no ģimenes, interesēm, no daudziem citiem faktoriem. Vidusskolā jaunieši mācās politiku, mēs audzinām pilsonisko apziņu. Vai ar to pietiek, lai jaunieši būtu objektīvi un lemtspējīgi? Nav tik viegli izvēlēties partiju un politiķus, ko gribētu redzēt, esam pie varas. Ierēdņiem un politiķiem jābūt tuvākiem tautai, jāuzrunā potenciālie vēlētāji. Vēlētāju aktivitāte Latvijā ir zema. Vilšanās politiķos ir tik liela, ka šaubos, vai jauniešu aktivitāte mainīs kopējo statistiku. Interesanti, vai ir tāds apkopojums, cik 18 gadu vecie jaunieši izmanto savas tiesības vēlēt. No tā varētu secināt, cik liels pienesums un ietekme varētu būt šādam lēmumam. ◆
Kristīne Galstjana,
aizkraukliete, studē Latvijas Universitātē
— Uzskatu, ka priekšlikums par vēlēšanām no 16 gadu vecuma nav korekts un ir jāatstāj esošā sistēma. Šobrīd ir vairāk jākoncentrējas uz jauniešu izglītošanu politikas jomā, lai veidotos pamatzināšanas un sapratne par politiskajiem procesiem. Šis priekšlikums nespēj garantēt pilsonisko līdzdalību starp jauniešiem. Iesaisti politiskajos procesos spēj sniegt partijas, tomēr par pilnvērtīgu biedru ir iespējams kļūt, tikai sasniedzot pilngadību. Jauniešiem ir daudz iespēju iesaistīties jaunatnes organizācijās, kas norāda uz to, ka ir iespējas būt politiski aktīvam, bet jaunieši tās neizmanto. Tādējādi prioritātēs ir jāizvirza šo organizāciju popularizēšana, kas sekmētu katra jaunieša sekošanu un piedalīšanos politiskajos procesos. Sākotnēji politiskā nostāja tiek veidota, balstoties uz ģimenes un izglītības iestāžu vērtībām, kā arī ietekmējoties no draugu loka, toties mūsdienās liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. Ja jauniešu iesaiste neietekmētu vēlēšanu iznākumu, tad partijas neveidotu jaunatnes nodaļas. Lai gan par Jaunās konservatīvās partijas biedri kļuvu nesen, man krietni palīdz iepriekšējā pieredze Aizkraukles novada jauniešu domes izveidē, lai vieglāk integrētos un darbotos partijas jauniešu nodaļā. Konservatīvās jaunatnes galvenais mērķis ir artikulēt jauniešu idejas un tās prezentēt sabiedrībai. Tā ir organizācija, kurā vari pilnveidot savus talantus un atrast sev līdzīgi domājošus biedrus. ◆
