Arī šogad skolēni iesaistīsies Nodarbinātības valsts aģentūras vasaras nodarbinātības programmā. Iepriekš vīrusa dēļ programmu bija nolemts apturēt, tomēr vēlāk pieņēma lēmumu, ka skolēni darbam vasarā varēs pieteikties. No 442 darba devējiem, kas pirms krīzes bija pieteikuši darba vietas šajā programmā, atteicās tikai 22. Tas liecina, ka uzņēmēju interese par palīgiem vasarā ir. No valsts šogad atvēlēti 1,8 miljoni eiro teju septiņiem tūkstošiem darba vietu. Skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem var strādāt vienu mēnesi.
— Vai skolēnu darbs ir tikai kabatas naudas pelnīšana?
Oļesja Jefremenko,
Aizkraukles lielveikala “Maxima” vadītāja
— Skatoties, ar kādu mērķi jaunietis piesakās darbā. Ir tādi, kuri grib tikai nopelnīt. Ir tādi, kuri vēlas iegūt jaunu pieredzi. Jaunieši, kas pērn strādāja Aizkraukles veikalā “Maxima”, bija atbildīgi. Varēju uz viņiem paļauties, nebija jāuztraucas, ka pēc tam vajadzēs norīkot kādu, kurš izlabos pieļautās kļūdas. Stājoties darbā, jaunieši iepazīst amata aprakstu, savus pārdevēja palīga pienākumus un parakstās par to ievērošanu. Pamatā es atbildu par viņiem, lai ievērotu darba drošību, lai netiktu nodarbināti smagumu celšanā, nestumtu konteinerus. Ir jaunieši, kuri piesakās darbā veikalā vairākus gadus pēc kārtas. Viena meitene vēlāk pieteicās patstāvīgā darbā. Noteikti varu atzīt, ka jaunieši mācās no pieaugušajiem, bet tajā pašā laikā mēs uzklausām viņus. Jaunieši daudz ko uztver vienkāršāk, citādi kārto prioritātes, ir cits redzējums. Vienmēr uzklausu viņus, lai uzzinātu atšķirīgu redzējumu, un nereti kādu no ieteikumiem ņemu vērā. Ne lai veikalā veiktu kādu revolūciju, bet ir daži labi ierosinājumi, kurus turpmāk izmantoju ikdienā. ◆
Inga Kļaviņa,
bērna, kurš vasaras mēnešos strādāja algotu darbu, mamma
— Sākumā es pieteicu dēlu šajā projektā. Pirmajā reizē viņam bija 13 vai 14 gadu (tagad 21). Bez tā, ka nopelnīs kabatas naudu, lai iemācās, zina, ka nauda ir jānopelna, tā neaug kokos. Visa nopelnītā nauda palika viņam. Strādāja trīs vasaras pēc kārtas. Atvēru bankas kontu, un uzņēmējs, pie kura dēls strādāja, algu skaitīja šajā kontā. Nesekoju līdzi, ko viņš ar nopelnīto naudu dara, tikai devu padomu neizmantot sīkās lietās, bet jāizvirza mērķis. Zinu, ka krāja telefonam, bet, protams, kāda daļa tāpat tika notērēta konfektēs un kolā, bet kopumā bija ļoti prātīgs. Darbs vasarā noteikti iemācīja, kas ir darba laiks, ka jāierodas noteiktā stundā. Strādāja Aizkraukles pašvaldības saimniecības daļā, krāsoja soliņus un darīja līdzīgus darbus. Vienu vasaru strādāja veikalā “Zāģis”. Kā mammai man bija lepnums par to, ko mans bērns var izdarīt. ◆
Austris Kļaviņš,
jaunietis no Aizkraukles,
vasarā strādāja algotu darbu
— Kā skolēns vasarās strādāju, lai iegūtu sev pieredzi. Lai vēlāk, nonākot darba tirgū, nebūtu nesagatavots. Šīs vasaras bija laba sagatavošanās, lai saprastu, kas kā darbojas. Protams, tā arī bija iespēja nopelnīt pašam savu naudu, un tā nebija jāprasa vecākiem. Noteikti iemācījos novērtēt savas nopelnītās naudas vērtību. Tā ir citāda attieksme, nekā pret vienkārši iedotu naudu. Izvērtēju, vai lieta, kuru vēlos nopirkt, tiešām vajadzīga, tūlīt vajadzīga vai var atlikt uz vēlāku laiku, kad naudas būs vairāk. Sāku plānot, kur un cik ieguldīt. Neteikšu, ka šajās vasarās iegūtā pieredze būtu vēlāk noderējusi darba intervijās. Tomēr šis darbs man deva iespēju saprast, ko nozīmē darbs kā tāds, kāds ir šis algoritms. Tā kā toreiz strādāju dažādus darbus, piemēram, pilsētas sakopšanā, vēlāk bija dzinulis dzīvē sasniegt ko vairāk, jo šim posmam biju izgājis cauri, strādājis melno darbu, zināju, kas tas ir, un vēlējos darīt vairāk. ◆
