Šonedēļ valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību. Noteikumi paredz visus istabas mājdzīvniekus, kas tiek pirkti, pārdoti vai dāvināti, čipēt un iekļaut Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā. Kādi ir noteikumu grozījumi? Vai turpmāk reģistrēt vajadzēs visus mājdzīvniekus?
Ilze Krēgere,
Zemkopības ministrijas vecākā referente
— Noteikumu grozījumi tika izstrādāti, jo stājušies spēkā grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas mainījuši suņu čipēšanas un regēšanas vecumu, nosakot, ka suns līdz četru mēnešu vecumam obligāti ir apzīmējams ar mikroshēmu un reģistrējams LDC. Punkts par suņa vecumu no noteikumiem ir izņemts, lai norma netiktu dublēta. Arī patversmēm jānodrošina, ka suni jaunam īpašniekam nodod jau čipētu un reģistrētu. Jaunajam suņa īpašniekam LDC jāveic suņa pārreģistrācija uz savu vārdu, tā apliecinot, ka viņš ir tā jaunais īpašnieks.
Čipēšana un reģistrēšana Latvijā obligāta ir vienīgi suņiem. Kaķu un mājas sesku īpašnieki var paši lemt, vai čipēt un reģistrēt savu dzīvnieku. Grozījumi ir arī saistībā ar mājas dzīvnieku — suni, kaķi, mājas sesku, kura saimnieks slimības, nāves vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj par viņu rūpēties. Ja dzīvnieks iepriekš reģistrēts LDC, tad ir iespēja kaimiņam, paziņam vai radiniekam oficiāli uzņemties rūpes par šo dzīvnieku un LDC reģistrā norādīt jauno dzīvnieka turēšanas vietas adresi un turētāju. ◆
Ingūna Avotiņa,
SIA “Jēkabpils pakalpojumi”
dzīvnieku patversmes pārstāve
— No mūsu patversmē nonākušajiem dzīvnieki retais ir čipēts — labi ja divi no desmit. Katru dzīvnieku pārbaudām ar skeneri. No patversmes visi dzīvnieki iziet tikai čipēti, un par to maksā Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Ja dzīvnieks, par laimi, ir čipēts, arī tad ne vienmēr izdodas atrast saimnieku, jo ne viss izdarīts līdz galam — čips nav reģistrēts LDC.
Tādos gadījumos liekam dzīvnieku bildes internetā, bet, ja sunītis pazudis cilvēkam gados, kurš internetu un datoru nelieto, tad palīdzēt nevaram. Pie mums nonāk dzīvnieki arī no tuvējiem pagastiem — Salas, Līvāniem, Zīlāniem, Kūkām, bet tad par šo dzīvnieku čipēšanu maksā šīs pašvaldības. Patversmē nonāk arī dzīvnieki, kuru saimnieki ir nomiruši vai nonākuši pansionātā. Arī tādos gadījumos, ja pašvaldība šo situāciju ir apzinājusi, tā arī norēķinās par patversmes pakalpojumiem. ◆
Lita Konopore,
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve
— Galvenā noteikumu grozījumu būtība bija pateikt, ka jebkuram sunim, kuru cilvēks vēlas iegādāties, saņem dāvanā vai kā citādi ņem aprūpē, jābūt ar LDC mikroshēmu un vienota parauga pasi, kurai ir numurs. Savukārt tie, kas pārdod suņus, piemēram, kucēnus, viņi visi jāčipē un jāreģistrē. Pārdošanas brīdī šī prasība ir obligāta. Ja kucēni tik ātri neatstāj mājas, čipēšanu var veikt četru mēnešu laikā, bet tikai ar nosacījumu, ka kucēni dzīvo ar mammu. Tikai čipētu un reģistrētu suņu gadījumā var celt pretenzijas par to, ka suns nav vesels, neatbilst sugas prasībām, galu galā — ja nobeidzies. Veterinārārstiem jāievēro arī Ministru kabineta apstiprinātie trakumsērgas apkarošanas noteikumi un pēc vakcinācijas pret trakumsērgu piecu darba dienu laikā LDC jāievada informācija, kad vakcinācija veikta un kad nepieciešama nākamā. Cik zināms, šo informāciju izmanto pašvaldības policija, rūpējoties par sabiedrisko kārtību. Ja dzīvnieks nav iepriekš čipēts un reģistrēts, attiecīgi arī informāciju par vakcināciju nevar ievadīt. Joprojām strīdīgs jautājums ir tad, kad cilvēks atved suni pie veterinārārsta, lai vakcinētu, bet nav naudas čipēšanai. Sabiedrības drošības interesēs, jo īpaši vietās kā pierobeža ar Krieviju, kur ir agresīvi trakumsērgas uzliesmojumi, ārsts izlems par labu vakcinācijai, bet ar norunu, ka saimnieks suni vēlāk atvedīs čipēšanai. Šobrīd ārstam nav tiesiska pamata atteikt sniegt palīdzību dzīvniekam tāpēc, ka viņš nav čipēts. ◆
