No 15. maija plāno atvērt Baltijas valstu iekšējās robežas, arī vairākas aviokompānijas paziņojušas, ka pamazām atsāks veikt lidojumus, citi transporta uzņēmumi plāno rīkot reisus uzņēmumu darbinieku nogādāšanai Eiropas valstīs. Covid-19 epidemioloģiskā situācija Eiropā joprojām ir dažāda. Slimību kontroles un profilakses centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pauda viedokli, ka ceļošanas atsākšana neradītu milzīgus epidemioloģiskos riskus. Vai tas nerada bažas par jaunu saslimstības vilni?
Daiga Dūniņa, gide
— Piesardzība, protams, jāievēro, ko cilvēki lielākoties godprātīgi dara. Tomēr domāju, ka jāsāk ļaut ceļot un vairāk pārvietoties, jo mazie uzņēmumi tādējādi vienkārši iznīks. Tūrisma nozarē šobrīd nav nekādu ienākumu. Var gan just, ka pamazām darbība daudziem aktivizējas, brīdinot par visu drošības normu ievērošanu, jo citādāk nav iespējams izdzīvot.
Neviens nevar prognozēt, cik ilgi būs šis vīruss, varbūt gadiem būs ar to jāsadzīvo. Taču nevar tik ilgi apturēt ekonomiku. Saslimšana, protams, ir bīstama, bet ir aizsarglīdzekļi, ko var lietot. Ar kolēģiem jau runājām, ka gan paši ievērosim piesardzību, gan cilvēkiem aicināsim to darīt un brauksim ekskursijās, tiklīdz tas būs iespējams. Cilvēkiem, kuri bieži ceļo, ir liela pieredze, un viņiem nav daudzkārt jāatgādina, kā rīkoties. Ekskursiju autobusu vadītāji pēc katra brauciena arī līdz šim izmantoja uzkopšanas un dezinfekcijas līdzekļus, lai viss būtu tīrs. Tomēr pārāk liela dezinfekcija arī nav laba, jo tā var nodarīt pāri veselībai. Ejot dabā, visticamāk, nesaslims, bet tur, kur ir burzma. Tomēr ir jāsāk kustēties. ◆
Atis Eglītis, pašnodarbinātais
— Domāju, tas nav par ātru. Pašiem cilvēkiem ir vairāk jāpiesargājas un jāatsāk lielāka darbība. Mēs skaitām koronavīrusa slimniekus, bet nav uzskaitīts, cik daudziem šajā laikā pasliktinājusies veselība vai nomiruši citu slimību dēļ, jo tam kaut kā mazāk pievērš uzmanību. Ārsti nepieņem pacientus, bet tajā pašā laikā veikali strādā. Ir arī citi negatīvie faktori, ko rada šie ierobežojumi, jo cilvēkiem ir depresija. Latvijā situācija ir pozitīvāka nekā citās valstīs, jo mums ir maz iedzīvotāju. Laukos situācija ir vēl labāka, tāpēc, ievērojot piesardzību, jāatgriežas normālā ikdienas ritmā. Ja jau autobusos var braukt, tad kāpēc to nevarētu lidmašīnā? Varbūt nevajadzētu izvēlēties doties uz vīrusa vairāk skartu vietu. Arī pazīstami kravas automašīnu vadītāji turpina darbu un dodas uz kaimiņu valstīm, protams, veicot visus drošības pasākumus. Pamazām viss notiek. ◆
Gunta Grandāne, bibliotekāre
— Ļoti gribas cerēt, ka nē. Esmu par to, ka pamazām jāmazina ierobežojumi, bet, protams, ievērojot piesardzību. Par agru tas nav, bet būs jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Tik drīz jau nebūs viss, kā bija agrāk. Meita dzīvo Vācijā, un bija domāts, ka Jāņos atbrauks, bet tas, visticamāk, neiznāks, jo ierobežojumi vēl nav atcelti, un cilvēki ir daudz piesardzīgāki.
Domāju, nav par agru pakāpeniski atvērt robežas, bet pašiem jābūt atbildīgiem. Gribas jau arī atkal klātienē sagaidīt savus lasītājus. Cilvēki ir noguruši no šīs situācijas, jo viegli tas nav. ◆