Lēmumu, vai skolēniem būs jākārto centralizētie eksāmeni, Izglītības un zinātnes ministrija pieņems, ņemot vērā turpmāko epidemioloģisko situāciju valstī un Veselības ministrijas rekomendācijas, kā arī citu Eiropas Savienības valstu rīcību. Šobrīd sagatavoti trīs rīcības scenāriji 9. un 12. klases beidzējiem — ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, to darīs arī ar noslēguma eksāmenu laikiem, un pieļauta arī iespēja, ka visi skolēni šo mācību gadu varētu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. Kā vērtējat — eksāmeni ir nepieciešami vai nē?
Guntars Catlaks, Valsts izglītības un satura centra vadītājs
— Jautājums nav par to, kāpēc vispār vajadzīgi eksāmeni, jo tie ir bijuši, būs, un tiem ir nozīme gan 9., gan 12. klases beidzējiem. Īpaši jau vidusskolēniem, domājot par stāšanos augstskolās šogad vai vēlāk. Šobrīd būtiskākais ir, vai tie var notikt drošības apsvēruma dēļ. Ja tas ir iespējams, tad mūsu mērķis ir darīt visu iespējamo, nodrošinot to norisi. Konsultējoties ar Veselības ministriju, tās viedoklis ir, ka eksāmeni varētu notikt, tikai vēlākos datumos, nekā bija paredzēts, kam arī gatavojamies. Tas gan nav tikai ministriju, bet visas valdības lēmums, bet to noteiks galvenokārt drošības apsvērumi un tā brīža situācija. Tas gan nav mūsu kontrolē, jo vīrusu nespējam apturēt.
Tā kā no visiem trim scenārijiem vairāk gatavojamies pirmajam optimistiskākajam — eksāmeniem jūnijā un jūlijā, kas, visticamāk, nebūs tādi, kā ierasts, jo vajadzēs ievērot kādus drošības pasākumus. Tas viss atkarīgs no tā brīža veselības organizāciju rekomendācijām.
Šis jautājums gan aktuāls daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska šonedēļ piedalījusies arī Eiropas valstu izglītības ministrijas attālinātajā sanāksmē, un regulāri saņemam ziņas, kāda situācija ir citur. Lielākā daļa valstu vēl nav pieņēmušas lēmumu, un arī Latvijai tas nav galējais, bet raudzīsimies no situācijas. ◆
Viktorija Trukša, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā
— Eksāmeniem vidusskolēniem noteikti jābūt, jo viņiem jāsaņem vērtējums par savām zināšanām. Tas ir būtiski, tālāk stājoties augstskolās, kuras atzinušas, ka neplāno rīkot iestājeksāmenus, ja vidusskolēni, piemēram, nekārtotu centralizētos eksāmenus. 12. klases skolēniem noteikti nav labākais risinājums skolu beigt ar vidējo atzīmi, jo tas ietekmēs viņu nākotni. Šogad situācija ir šāda, bet, ja jaunietis stāsies augstskolā nākamgad vai vēlāk, ar vidējo atzīmi nepietiks, vajadzēs vērtējumu konkrētajos mācību priekšmetos. Tas viss tikai sarežģīs situāciju. Būtu jau labi, ja kāds spētu piedāvāt optimālu modeli, kā veiksmīgāk rīkoties šajā situācijā, bet pagaidām cita nav.
Šobrīd ir pateikts, ka eksāmeni, visticamāk, būs, ja, protams, situācija nepasliktināsies. Vajadzētu gan noteikt konkrētu laiku, lai var sagatavoties gan skolēni, gan skolotāji. Eksāmeni ir papildu satraukums visiem, un lielāka skaidrība noteikti palīdz. ◆
Laine Liepiņa, Pļaviņu novada ģimnāzijas 12. b klases skolniece
— Daļa skolēnu noteikti būtu priecīgi, ja nevajadzētu kārtot eksāmenus, jo tas ir liels stress. Tomēr kopumā tie ir vajadzīgi, ja paredzēts stāties augstskolā. Ņemt vērā tikai sekmju vidējo vērtējumu nebūtu pareizi. Eksāmens tomēr pārbauda, kā apgūta visa mācību viela. Tas ir godīgāk. Ir arī tā, ka skolēnam ikdienā nav tik labi veicies ar mācībām un vērtējumu, bet eksāmenā viņš to var uzlabot, ja apzinās savu mērķi. Var jau, protams, būt arī otrādi. Tomēr krīzes situācija ir šogad, bet lēmums par eksāmeniem var ietekmēt situāciju nākotnē, tāpēc atbalstu to kārtošanu. ◆
