Absolūts populisms un diletantisms, ideja, kas dzimusi politiķu galvās un nav izdiskutēta ar ekspertiem — tā par Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz, ka primārajam mājoklim līdz 100 000 eiro vērtībā netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis (NīN), teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Iecerēts, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Viņaprāt, tas noteikti radīs zaudējumus lauku pašvaldībām, kurās pārsvarā visi īpašumi iekļausies 100 000 eiro, un tām zudīs būtisks ieņēmumu avots. Vai iedzīvotāju labklājības dēļ finansiālu robu izjutīs pašvaldības?
Liāna Hiršsone,
iniciatīvas “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” pārstāve
— Iesaku atcelt NĪN vienīgajam īpašumam — dzīvesvietai, par piemēru ņemot visu Eiropas Savienības dalībvalstu pozitīvo pieredzi, proti, NĪN vienīgajam īpašumam nepiemēro vai piemēro likmi 0,1% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.
Ņemot vērā pēdējo gadu NĪN straujo kāpumu, tas nu jau ir kļuvis konfiscējošs un reāli sāk apdraudēt mūsu valsts iedzīvotāju Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu un mājokli. Par papildus esošajiem īpašumiem, kas kalpo par ienākuma avotu, piemērot nodokļu likmi secībā no 0,1% līdz 1,5%. Lai realizētu šo priekšlikumu, likumā par NĪN ir nepieciešams noteikt to, ka Latvijas iedzīvotāju vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu, netiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis, bet, ja ir divi vai vairāki, tad par katru nākamo piemērot NĪN ar nodokļa likmi no 0,1% līdz 0,6%. Savukārt rūpnieciskajiem īpašumiem, tirdzniecības centriem, biroju ēkām u. c. īpašumiem, kas dod peļņu īpašniekam, piemērot nodokļu likmi no līdz 1,5% no kadastrālās vērtībās.
Ieviešot manis piedāvāto priekšlikumu, vispirms tiktu panākts, ka Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu būtu nodrošinātas visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, ne tikai bagātākajiem, tā kā to pašreiz nodrošina NĪN likumā iekļautās un iedzīvotājiem ļoti nedraudzīgās 1,5% augstākās nodokļu likmes, kā arī gaidāmais kadastra vērtības lēcienveida kāpums. Atceļot NĪN, ietaupītos mājsaimniecību rīcībā esošie līdzekļi, kurus varēs izmantot īpašumu uzlabošanai un remontam, kas savukārt veidotu sakārtotāku un pievilcīgāku Latvijas apdzīvoto vietu vidi. Arī ekonomikas sildīšanai un attīstībai iedzīvotāju brīvie līdzekļi dos ievērojamu ieguldījumu. Šī iniciatīva noteikti sniegtu savu devumu arī reemigrācijas plānam un mazinās prombraucošo iedzīvotāju skaitu, jo savs īpašums — mājoklis — kalpo par labu enkuru jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kas ir atgriešanās vai prombraukšanas izvēles priekšā.
Fragments no portāla “Manabalss.lv” iniciatīvas
Olga Leitlande,
Aizkraukles novada pašvaldības vecākā nekustamā īpašuma
nodokļa administratore
— Ieviešot ideju par primārā mājokļa neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, vispirms vajadzētu sakārtot kadastrālo vērtību bāzi, kas pēdējo reizi aktualizēta 2012. gadā un neatspoguļo nekustamā īpašuma tirgus cenas.
Arī neapliekamā minimuma kadastrālās vērtības slieksnis — 100 000 eiro — ir par augstu, nav saprotams šīs summas ekonomiskais pamatojums. Aizkraukles novadā nav neviena mājokļa ar kadastrālo vērtību, kas lielāka par 100 000 eiro, tāpēc jaunais regulējums, visticamāk, veicinās ieņēmumu samazinājumu. No 2022. gada stāsies spēkā jaunās palielinātās kadastrālās vērtības, un mēs vēl nezinām, kurai nodokļa objektu grupai ievērojami paaugstināsies kadastrālās vērtības, līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis, lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu no mājokļiem.
Manuprāt, šis jautājums Tieslietu ministrijā un Valsts zemes dienestā līdz galam vēl nav izpētīts un izdiskutēts, lai varētu atbildīgi apgalvot, kā plānotās izmaiņas ietekmēs pašvaldību budžetus. ◆
Dainis Vingris,
Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Pārāk lielu ietekmi uz pašvaldības ienākumiem tas neatstās. Lielākos NĪN ienākumus veido rūpnieciskās teritorijas, apbūve, lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ēkas. Dzīvokļi un privātmājas, īpaši tie īpašumi, kas būvēti padomju laikā, ir ar zemu kadastrālo vērtību. NĪN šādam īpašumam ir apmēram 27 eiro gadā. Pašvaldībai tas nebūtu pasaules gals, bet, domājot plašāk, tas, protams, var ietekmēt pašvaldības iespējas veikt kādus darbus. Iedzīvotāji grib daudz ko, bet jāsaprot, kurus darbus no kādiem līdzekļiem finansē. Prasības pieaug, bet maksājumi par darbu izpildi no kaut kā ir jāsedz.
Sistēma jāizstrādā kārtīgi, lai to nevar apiet. Kā uzraugošās iestādes zinās, ka īpašums patiešām ir vienīgais mājoklis? Īpašumus var uzrakstīt pa vienam katram ģimenes loceklim, un tad nebūs jāmaksā ne par otro, ne trešo vai ceturto īpašumu. ◆
